Kalnainajā Ziemeļmaķedonijā saulainas ir vidēji 280 dienas gadā, un ne velti valsts karogā ir redzama stilizēta saule. Pēdējos gados Ziemeļmaķedonija ir piedzīvojusi saules paneļu bumu, jo valdība ir centusies sekmēt pāreju uz pašiem pieejamiem atjaunojamiem enerģijas avotiem, tādējādi mazinot atkarību no importētiem energoresursiem.
Ziemeļmaķedonija importē pilnīgi visu valstī patērēto dabasgāzi, naftu un naftas produktus, kā arī aptuveni 30% līdz 40% no nepieciešamās elektroenerģijas. To Latvijas Radio pastāstīja Dragans Minovskis, kurš ir enerģētikas eksperts un profesors Elektronikas fakultātē Goces Delčeva Univeristātē Štipas pilsētā.
Ziemeļmaķedonijā vidējais atalgojums pēc nodokļu nomaksas ir aptuveni 550 eiro, tāpēc vairums mājsaimniecību smagi izjuta energoresursu cenu pieaugumu.
Dragans Minovskis izklāstīja, ko valdība dara, lai mīkstinātu enerģētikas krīzes ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem: "Valdība atbalsta iedzīvotājus caur valstij piederošo uzņēmumu, kas ražo elektroenerģiju, un ierobežojot elektroenerģijas cenu, kas ir jāmaksā mājsaimniecībām. Tas ir būtiski, jo tas ļoti palīdz iedzīvotājiem. Valdība sniedz atbalstu arī ražotājiem, daļēji subsidējot patērēto elektroenerģiju. Palīdzību saņem arī nabadzīgās ģimenes. Tāpat ir piešķirtas subsīdijas saules paneļu uzstādīšanai mājsaimniecībās. Galvaspilsētā Skopjē pašvaldība šoziem daļēji subsidēja siltumenerģijas izmaksas. Tātad ir sniegta diezgan liela palīdzība, lai risinātu enerģētikas krīzi."
Arī ES ir sniegusi atbalstu Ziemeļmaķedonijai enerģētikas krīzes risināšanai.
Martā Skopje no ES saņēma 80 miljonu eiro vērtu finansiālo palīdzību. ES vēstnieks Ziemeļmaķedonijā Davids Gērs uzsvēra, ka tādējādi pašreizējās bloka dalībvalstis izrāda solidaritāti valstij, kas nākotnē cer pievienoties ES.
"Šis atbalsts palīdzēs iedzīvotājiem tikt galā ar vajadzībām, kas radušās enerģētikas krīzes rezultātā. Tas ļaus visām mājsaimniecībām, īpaši visneaizsargātākajām, apmierināt savas enerģijas pamatvajadzības. Tas nozīmē, ka skolas un slimnīcas varēs strādāt. Un tas ļaus mazajiem uzņēmumiem nodrošināt pamatpreču ražošanu. Mūsu atbalsts iedzīvotājiem ir tikai daļa no plašākas apņemšanās palīdzēt reformēt Ziemeļmaķedonijas enerģētikas sektoru, lai nodrošinātu šai valstij efektīvu, modernu un zaļu enerģiju nākotnē," norādīja Gērs.
Dragans Minovskis uzslavēja ES par to, ka tā palīdz Ziemeļmaķedonijai īstenot taisnīgu pāreju uz zaļu ekonomiku. Taču eksperts norādīja uz vēl vairākām lietām, ko ES var palīdzēt uzlabot.
"Mūsu valstij ļoti noderīgas varētu būt arī Eiropas Savienības zināšanas par enerģētikas sektora demokratizāciju.
Tāpat Eiropas Savienība varētu palīdzēt uzlabot mūsu valsts izglītības sistēmu, jo pāreja uz zaļāku ekonomiku nebūs īstermiņa process, bet gan ilgtermiņa process. Šajā procesā būs iesaistīti visi sabiedrības locekļi, taču vadošā loma būs jauniem cilvēkiem, kuri nākamos 15 līdz 20 gadus īstenos zaļo pāreju. Visbeidzot, Eiropas Savienība var mums palīdzēt uzsākt reģionālus projektus, kas būtu saskaņā ar visas Eiropas pāreju uz zaļākas enerģijas izmantošanu. Mēs esam neliela valsts, tāpēc mums būs lielas grūtības investēt līdzekļus apjomīgos projektos. Šī iemesla dēļ reģionālā sadarbība būs ļoti nozīmīga," sacīja Minovskis.
Ar ES līdzfinansējumu izveidoja Ziemeļmaķedonijā un visā Rietumbalkānu reģionā lielāko saules paneļu parku, ko atklāja pērn.
2022. gadā Ziemeļmaķedonijā izsniedza kopumā 267 licences elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem, pārsvarā no saules. Sagaidāms, ka šogad izsniegto atļauju skaits būs vēl lielāks.
Dragans Minovskis norāda, ka valdība var darīt vēl vairāk, lai sekmētu saules enerģijas izmantošanu un mazinātu atkarību no fosilajiem energoresursiem. "Diemžēl mājsaimniecības mūsu valstī netiek pietiekami stimulētas, lai uzstādītu saules paneļus uz māju jumtiem. Pirms aptuveni pusgada tika veiktas izmaiņas enerģētikas likumā un vairākos apakšlikumos, kas dod iespēju mājsaimniecībām daudz vienkāršāk uzstādīt saules paneļus. Nākotnē ir jāveic vēl virkne uzlabojumu, un es ceru, ka tos arī veiks, un arvien vairāk ģimeņu varēs uzstādīt saules paneļus uz savu māju jumtiem. Tas vairos mājsaimniecību enerģētisko neatkarību. Ja mēs vēlamies patiesu un taisnīgu pāreju uz zaļo ekonomiku, tad mums pilsoņu vajadzības ir jāizvirza priekšplānā, lai demokratizētu šo enerģētiskās pārejas procesu," uzsvēra eksperts.
Minovskis ir pārliecināts, ka zaļo pāreju nekas nevar apturēt, tāpēc Ziemeļmaķedonijai ir jāturpina uzņemtais kurss, lai sasniegtu pašas nosprausto ambiciozo mērķi – līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 40% no valstī patērētās enerģijas ir saražota no atjaunojamiem energoresursiem.
