ĪSUMĀ:
- "Latvenergo" apgrozījums pērn bija 1,842 miljardi eiro, peļņa – 183 miljoni eiro.
- Tas nozīmē par 70% lielāku apgrozījumu un 2,6 reizes lielāku peļņu nekā gadu iepriekš.
- To saista ar augstajām elektrības cenām un uzņēmuma plašāku darbību, tostarp ārpus Latvijas.
- No peļņas "Latvenergo" valstij dividendēs plāno izmaksāt aptuveni 130 miljonus eiro.
- Arī "Augstsprieguma tīkls" ienākumi pērn auga par 93%, peļņa – par 60%.
"Latvenergo" koncerna apgrozījums pērn provizoriski sasniedzis 1,842 miljardus eiro. Tas ir par 70% vairāk nekā gadu iepriekš.
Tikmēr koncerna provizoriskā peļņa pieaugusi 2,6 reizes, sasniedzot 183 miljonus eiro.
Uzņēmumā skaidro, ka pozitīvi finanšu rādītājus ietekmējušas ne tikai pieaugušās enerģijas cenas, bet arī darbības paplašināšana, tostarp ārvalstīs.
"Mēs diezgan strauji esam auguši Lietuvas tirgū un Baltijā kopumā. Klientu skaits Baltijas valstīs mums pēdējā laikā palielinājies 2,7 reizes. Plus nākušas klāt arī tādas nozares kā saules paneļi," pastāstīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.
Pērn ap 35% no visas "Latvenergo" mazumtirdzniecībā pārdotās elektrības bija Lietuvā un Igaunijā.
Ieraugot koncerna peļņas rādītājus, daudziem sabiedrībā varētu būt radies jautājums – kādēļ cilvēkiem par energoresursiem jāmaksā augstas cenas, ja lielāko daļu peļņas koncerns jebkurā gadījumā nomaksā dividendēs, tādā veidā faktiski naudu atgriežot valsts makā?
"Tas ir cilvēciski ļoti saprotams. Bet visas alternatīvas, ko spēj piedāvāt ierosinātāji, reāli neatbilst esošajam tirgus regulējumam. Neatbilst arī tirgum. Mākslīgi pazemināt peļņu nozīmētu kaut kā ietekmēt plašāku reģiona tirgu, kur notiek elektroenerģijas tirdzniecība," spriež Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.
Jāņem vērā arī konkurences aspekts. "Latvenergo" strādā, konkurējot ar citiem, tai skaitā ārvalstu enerģētikas komersantiem. Uzņēmumā atgādināja, ka tā nauda, ko Latvijā nopelnījuši ārvalstu uzņēmumi, aizplūst no valsts.
No pērnā gada peļņas "Latvenergo" valstij dividendēs plāno izmaksāt aptuveni 130 miljonus eiro.
Tikmēr pēdējo piecu gadu laikā valsts budžetā iemaksātā summa sasniedz 585 miljonus eiro.
"Tas ir procentuāli augstākais rādītājs, kas ir starp konkurentiem. Faktiski citās valstīs šīs dividendes izmaksā mazāk, un lielāka nauda tiek novirzīta attīstībai," teica Čakste.
Kārtība, kurā kapitālsabiedrība lielāko daļu peļņas nomaksā dividendēs, valstij ļauj šo finansējumu novirzīt mērķēti tam, kam tas nepieciešams.
"Šai peļņai nonākot caur dividendēm arī valsts budžetā, valstij ir bijusi iespēja arī no šiem līdzekļiem finansēt tās programmas, kas ļauj samazināt mērķtiecīgi izmaksas gan mazaizsargātām ģimenēm, gan mēs sniedzām atbalstu komersantiem, sedzot šīs sadales tīkla izmaksas, un vēl veselu rindu izmaksu," vēsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.
"Šāds mehānisms, kur uzņēmums tiešām efektīvi strādā, nopelna naudu, samaksā naudu valsts budžetā dividendēs. Valsts prioritārajām sabiedrības grupām var kompensēt, teiksim, elektroenerģijas pieaugumu, var izmantot citām budžeta prioritātēm. Tas ir, manuprāt, ļoti, ļoti pareizi," uzskata Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs.
Savus finanšu darbības rādītājus par pērno gadu publiskojis arī cits valstij piederošs enerģētikas koncerns – "Augstsprieguma tīkls". Tā koncerns pēc provizoriskiem datiem strādājis ar teju 93% lielākiem ienākumiem, kas sasniedza 351 miljonu eiro. Savukārt koncerna peļņa bijusi 16 miljoni eiro jeb par 60% vairāk nekā gadu iepriekš.
Savus aptuvenos peļņas un apgrozījuma rādītājus publiskojusi arī "Latvijas gāze", kuras galvenais akcionārs ir Krievijas "Gazprom". "Latvijas gāzes" koncerna apgrozījums pērn bija 689,752 miljoni eiro, kas ir par 31,3% vairāk nekā 2021. gadā, bet koncerna neto peļņa pieauga 12,1 reizi – līdz 39,073 miljoniem eiro. Tie ir ievērojami pieaugumi attiecībā pret 2021. gada finanšu rādītājiem, neskatoties uz to, ka valstī kopējais gāzes patēriņš pērn sarucis.
KONTEKSTS:
2022. gadā gan Latvijā, gan arī Eiropā turpinājās elektroenerģijas cenu kāpums, katrā vasaras mēnesī sasniedzot jaunu augstāko vēsturisko cenu līmeni. Cenas samazinājās pēc rekorda augustā. Pērn vidējā elektroenerģijas cena Latvijā sasniedza 226,91 eiro par MWh, kas nozīmē 156% pieaugumu attiecībā pret 2021. gadu.
Kraso cenu pieaugumu izraisīja vairāki apstākļi, kam pamatā bija Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītās reakcijas – bažās par energoresursu pietiekamību gaidāmajā ziemā Eiropā vasaras mēnešos dramatiski pieauga gāzes cenas, kas uz gada beigām pakāpeniski samazinājās. Cenas iespaidoja arī Baltijas valstu un Somijas atteikšanās no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas importa. Tāpat cenu pieaugumu veicināja karstais laiks Eiropā, kā rezultātā samazinājās ūdens pieplūde hidroelektrostaciju rezervuāros Skandināvijā un auga energopatēriņš dzesēšanas vajadzībām.
