Kišiņevas vīna veikalā un bārā "Plincuvin" apmeklētājus sagaida sešus mēnešus vecs kucēns vārdā Širāzs. Viņu sauc tieši tāpat kā izplatītu vīnogu šķirni. Kucēna saimniece ir Dana Rotaru. Viņa šeit ir vīnzine un administratore.
Varētu teikt, ka šī vīnotēka labi raksturo Kišiņevas kontrastus. Tā atrodas klusā ieliņā pašā pilsētas centrā. Ielas galā ir nepabeigts mūsdienu daudzdzīvokļu nams, pretī bāram ir metāla žogs, aiz kura rēgojas pusnojaukts grausts. Vēl tālāk var redzēt PSRS laikā uzcelto operas namu. Tam visam pa vidu, uz nelielās terases, pulcējas stilīgi jaunieši, un iekšā ir gaumīgs mūsdienu interjers ar tradicionāliem elementiem.
"Es neteiktu, ka pie mums nāktu īpaši turīga publika. Mūsu vīna izlases balstās tajā, kas mums pašiem liekas interesanti," stāsta Rotaru.
Tomēr augsta inflācija, kas pērn Moldovā sasniedza 35%, un ar to saistītā strauja elektrības un gāzes cenu celšanās ir ietekmējusi gan vīna ražotājus, gan vīna baudītājus.
"Pēdējo astoņu mēnešu laikā cenas ir pacēlušas gandrīz visas vīna darītavas, kas pie mums ir pārstāvētas. Tas ir saprotams. Protams, ka cilvēki, kas ir pieraduši pie noteikta vīna, kas tagad ir kļuvis dārgāks, mēģina vai nu samazināt tā patēriņu, vai arī atrast kaut ko atbilstošāku savam budžetam. Tomēr, ja esi pieradis pie noteiktas vīna kvalitātes, tad pāriet uz kaut ko zemāku ir diezgan grūti," saka vīnzine.
Pārorientēties mēģina arī dažādi Moldovas vīna ražotāji. To var labi redzēt šī vīna bāra plauktos. Tās ir pilnas ar pudelēm, ko rotā mūsdienīga dizaina etiķetes. Arī garša vairs nav tāda, kā PSRS laikos, kad dominēja zemākas kvalitātes saldie vīni.
"Jums taisnība, ka šāds vīns Moldovā tika ražots it sevišķi Padomju savienības gados. Kāds bija pieprasījums, tāds bija arī piedāvājums. Tagad, protams, joprojām tiek ražots gan "Kagors", gan pussausie, gan saldie vīni, bet to ir krietni mazāk. Pie mums mēs nekad neesam tirgojuši "Kagoru". Pat tad, ja cilvēki svētkos, it sevišķi Lieldienās, pēc tā vaicā, mēs to neiepērkam, jo mēs mēģinām iemācīt cilvēkus dzert pareizi, ar izpratni un labu vīnu," saka Rotaru.
Pēdējo divdesmit gadu laikā Krievija vairakkārt ir aizliegusi ievest Moldovas vīnu, aizbildinoties ar pārtikas drošības apsvērumiem. Tomēr īstais iemesls, tāpat kā ar Latvijas šprotēm, visticamāk, bija nevis vīna kvalitāte, bet gan politika.
Viens no aizliegumiem stājās spēkā tad, kad 2013. gadā Kišiņeva gatavojās parakstīt ar Eiropas Savienību tirdzniecības un sadarbības līgumu. Toreiz Krievija bija galvenais noieta tirgus Moldovas vīnam. Tagad šeit ir tādas vīna darītavas kā "Chateau Vartely", kas pārdod savu produkciju visā pasaulē.
"Ja runājam par tirgu, tad viņi ir paspējuši nomainīt savu stratēģiju un pārorientēties uz Eiropas tirgu un gaumi. Viņi ir vieni no retajiem, kas pārdod savu produkciju arī Āfrikā.
Cik es zinu, tad viņiem ir labi panākumi arī Āzijā, Lielbritānijā, Kanādā, ASV. Tā kā šie zēni tiešām labi strādā," norāda Rotaru.
Latvijas Radio uzmanību piesaista pudeles ar skaistiem zīmējumiem un fotogrāfijām. Tā ir jaunā vīna darītava "TE WĀ".
""TE WĀ" ir viena no manām mīļākajām vīna darītavām. Viņi ir pavisam jauni, uzsāka darbu tikai 2020. gadā. Vīndaris vispirms mācījās tepat, bet vēlāk devās uz Jaunzēlandi. No turienes viņš atgriezās ar ideju izveidot savu vīna darītavu. Viņam palīgā nāca vēl divas sievietes, kurām arī garšo labs vīns. Jums arī taisnība, ka viņu etiķetes atšķiras no tā, kā izskatās mūsu pārējie vīni," teic Rotaru.
Viņa saka, ka jaunas vīna darītavas Moldovā raksturo arī mēģinājumi radīt dabiskākus vīnus.
"Jaunās vīna darītavas sāk atteikties no pārliekas mucas piegaršas vīnā. Viņi liek lielāku uzsvaru uz augļu garšu un mēģina skaisti parādīt vīnogas un materiālu, kas tika izmantots," saka vīnzine.
Vīns joprojām ir viena no lielākajām Moldovas eksporta precēm. Līdz ar jaunām vēsmām, arvien vairāk tas nonāk ne tikai postpadomju valstīs, bet arī Rumānijā, Lielbritānijā un Ķīnā.
