Šī nedēļa nākusi ar divām jaunām ziņām enerģētikas nozarē, domājot par nākamo apkures sezonu.
Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals paziņojis, ka Latvija un Igaunija gatavo vienošanos, kas deficīta gadījumā ļautu kopīgi iepirkt sašķidrināto dabasgāzi.
Savukārt mūsu Klimata un enerģētikas ministrija ziņoja, ka Inčukalna krātuvē izmantošanu gaida deviņas teravatstundas dabasgāzes, kas ir par divām teravatstundām vairāk nekā pirms gada. Valsts gan no šī apjoma ir rezervējusi divas teravatstundas nedrošiem brīžiem, un ar tādu apjomu pietiktu aptuveni ceturtajai daļai no visai sezonai vajadzīgā.
"Jā, tāda pārliecība ir, ņemot vērā termināļu attīstību Baltijas reģionā," tā enerģētikas ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība") atbildēja uz jautājumu, vai Latvijai ir pārliecība par gāzes pietiekamību nākamajai apkures sezonai.
Iepriekšējā sezonā sadedzinājām nepilnas deviņas teravatstundas, kas bija par gandrīz trešdaļu mazāk nekā sezonā pirms kara Ukrainā. Tagad cenas būtiski kritušās, un eksperti prognozē arī gāzes patēriņa kāpumu. Bet ministrs Čudars teica, ka jau esošo Baltijas un Somijas termināļu pārkraušanas jauda ir divas reizes lielāka nekā patēriņš.
"Tanī pašā laikā mums var būt situācija, kad kādu tehnisku iemeslu dēļ gāzes piegādes var tikt apgrūtinātas. Šeit valdība strādā kopā ar mūsu ziemeļu kolēģiem no Igaunijas par iespējamo ārkārtas nepieciešamo Paldisku termināļa izmantošanu situācijā, kad tiešām kādu tehnisku, negaidītu iemeslu dēļ dabasgāzes piegādes reģionam būtu apgrūtinātas," sacīja ministrs.
Ierēdņi arī sekojot tam, cik aktīvi brīvā tirgus apstākļos komersanti rezervē jaudas gan Inčukalna krātuvē, gan Lietuvas un Somijas termināļos, un tempi esot pozitīvi, vērtēja ministrs.
Ne tik pozitīvās domās ir nesen ar garu degunu palikušie Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa zīmētāji, kam nenoteiktības apstākļos pirms gada radās sajūta, ka valdība līdzdarbosies projekta attīstībā ar budžeta naudu. Tagad valdība no sadarbības ir atkāpusies, palikusi vien likumos ierakstītā labvēlīgā attieksme pret potenciālajiem investoriem ar vieglāku birokrātiju. Un projekts ir iesaldēts, sacīja tā vadītājs Uldis Salmiņš.
"Nav tā, ka mēs paziņojam par projekta apturēšanu, bet tā ir taisnība, ka šādos apstākļos mums ir grūti pārliecināt investorus straujā tempā veikt aktīvas investīcijas.
Politiskā atbalsta šādam projektam pašreiz nav, neskatoties uz to, ka ir pieņemts likums un valdība bija lēmusi savulaik," skaidroja Salmiņš.
Viņš uzskata, ka valdība būs kļūdījusies. Viņš pauž, ka Klaipēda ir paziņojusi par pilnībā izpārdotām jaudām tuvākajiem 10 gadiem, savukārt Somijas termināļa jauda būs nepieciešama visas Somijas un Igaunijas apgādei. Skultes projekta attīstītāji prognozēja, ka Latvijai vidējā termiņā vajadzēs pat 16 teravatstundu gāzes gadā, kas būtu gandrīz divtik pret iepriekšējo taupīgo sezonu.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš gan vērtēja, ka pēc haotiskajiem lēmumiem iepriekš nu valdība rīkojusies pareizi.
"Pašlaik jautājums par Skulti ir absolūti ekonomisks jautājums, vai kādam tas interesē, vai tas ir svarīgi. Tāpēc, ka termināļa pieejamība mums ir pilnībā nodrošināta. Aktīvi vienmēr maksā naudu, un aktīvu uzturēšana arī maksā naudu," sprieda Ozoliņš.
Skultes termināļa plānotāji gan norādīja, ka valsts tikai šajā apkures sezonā vien energoresursu sadārdzinājuma dēļ atbalstā iedzīvotājiem ir iztērējusi ap 820 miljoniem eiro. Un šie skaitļi nav salīdzināmi ar līdz piecu miljonu eiro atbalstu Skultei, kas ļautu gāzi saņemt lētāk un iztikt bez cilvēku pabalstīšanas.
