Zemnieki izmanto dažādas metodes migrējošo zosu radīto zaudējumu mazināšanai

Migrējot uz ligzdošanas vietām, pavasarī Latviju šķērso vairāk nekā miljons zosu. Mūsu valstī tās apstājas atpūsties un uzņemt barību. Zosis mīl lielus, atklātus laukus, un, tā kā zālāju pļavu mums ir salīdzinoši maz, par to maltīti lielākoties kļūst zemnieku iestādītie kultūraugi.

Zemnieki izmanto dažādas metodes migrējošo zosu radīto zaudējumu mazināšanai
00:00 / 04:26
Lejuplādēt

Lai pret to cīnītos, zemnieki izmanto dažādas putnu aizbaidīšanas metodes, jaunas sēšanas tehnoloģijas un rūpīgāku sējumu plānošanu. Neskatoties uz to, postījumi ir ievērojami. Zosis jau ir ieradušās, un šobrīd arī Latgales laukos vērojami lieli zosu bari.

Pat ja nolasa 10%, tas ir daudz

Braucot mašīnā, AS "Agrofirma Viļāni" vadītājs Atis Brants rāda uz šosejas malā esošu ziemas kviešu lauku, uz kura nosēdies zosu bars. Migrējošo putnu lielais skaits ir netipisks tik agram pavasarim. Piestājam ceļa malā un ejam skatīties. Lauks atrodas netālu no Viļāniem Rēzeknes novadā. Brants novērojis, ka jau vairākas dienas uz tā ganās zosis, kas ēd zaļos asniņus:

"Nu vizuāli nekas īpašs nav. Ir jau tie asni aplasīti. Bet, ja viņas dzīvos šeit nedēļu, nu tad būs [noēsts] līdz zemei. Līdz ar to visa augu attīstība, nākamā raža būs ļoti spēcīgi ietekmēta."

"Agrofirma Viļāni" apsaimnieko aptuveni pusotru tūkstoti hektāru zemes. Ik gadu daļu sējumu migrācijas laikā noposta zosis.

"Kaut vai 10 procentu noēsti, ja mēs skatāmies uz kopējām hektāru platībām, – tas nav maz naudas izteiksmē. Es varbūt par to naudu varu algot vairākus cilvēkus visu gadu," piebilst Brants.

Zosis biedē ar lentām

Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības vadītājs un zemnieku saimniecības "Zelmeņi" īpašnieks Aivars Bernāns stāsta, ka migrējošo zosu postījumu apmērs lielā mērā atkarīgs no kultūraugu veida.

"Viņām ļoti garšo jaunie dzinumi – vai tie ir kvieši, vai tie ir, pieņemsim, arī ziemas rapsis.

Un vēl viņām ļoti garšo arī pupas. Vienu gada mums bija iesēti 230 hektāri pupu. Komisija arī apstiprināja, – postījumi sastādīja vairāk nekā simts hektāru. Šos sējumus nācās absolūti visus pārsēt."

Baltpieres zosis labības laukā.
Baltpieres zosis labības laukā.

Lai Dabas aizsardzības pārvaldē varētu pieteikties kompensācijām par migrējošo putnu nodarītajiem zaudējumiem, ir jāveic aizsardzības pasākumi postījumu novēršanai. Par zosu aizbaidīšanas metožu izmantošanas iespējām gana skeptisks ir AS "Agrofirma Viļāni" pārstāvis Intars Nalivaiko.

"Piemēram, ir tā saucamie lāzeri. Tie maksā 7000 eiro. Uz lauka vienu tāpat neatstāsi. Bet kā viņus apsargāt un nolikt, lai viņi tur uz vietas stāvētu? Nav, kas viņas apsargās uz lauka."

Lielākoties viņi zosu aizbaidīšanai izmanto lentas.

"Iespraužam mietiņu iekšā un piesiet brīdinājuma lentu – balts, sarkans tā nožogojuma lenta pusotra metra garumā. Kaut ko viņas palīdz, bet ne uz ilgu laiku," piebilst Nalivaiko.

Medības nav populāras

Dabas aizsardzības pārvaldē var pieteikties arī limitētai migrējošo zosu ieguvei ar medību ieročiem jeb atļaujām zosu letālajai atbaidīšanai.

Šī metode gan nav ieguvusu popularitāti lauksaimnieku vidū, jo, piemēram, pagājušajā gadā no tūkstoš atļautajām nomedītas tikai 20 zosis.

Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Rihards Miķelsons stāsta, ka pēdējos gados izmaksāto kompensāciju apjoms par migrējošo putnu nodarītajiem postījumiem esot ievērojami samazinājies: "2019. gadā tas jau bija virs miljons eiro. 2020. gadā tie bija 350 tūkstoši, 2021. gadā – 120 tūkstoši un 2022. – pagājušajā gadā – bija aptuveni 67 tūkstoši eiro."

Pieteikumu samazinājumu novērojis arī Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas pārstāvis Dagnis Vasiļevskis: "Latgalē kopā mums bija ap 20 iesniegumiem – tas bija maksimums, un tas ir tiešām ļoti maz." Salīdzinājumam – 2019. gadā pieteikumu skaits bijis 168. Viņš to saista ar lauksaimniecības zemju apdrošināšanu: "Un jau pagājušais un aizpagājušais gads tiešām parādījās praksē, ka zemnieki vairāk un vairāk apdrošina sējumus."

Zemnieki mainījuši arī sēšanas tehnoloģijas

Tāpat zemnieki mācoties no savām kļūdām un rūpīgāk izvēloties savu sējumu izvietojumu.

"Zoss jau tomēr izvēlas tādus tīrumus, pirmkārt, kur ir atklāti lauki un kur blakus, vēlams, pat ir peļķes vai kaut kāds ezers, kur viņi jūtas droši, viņa var turpat, paēdot šos ziemājus, padzerties un atkal var iet pēc padzeršanās atpūsties, un atkal turpat iet ēst. Tie, kas ir ap Lubāna ezeru, kur es personīgi strādāju, viņi izvēlas neiesēt ziemas kultūras blakus ezeram, bet viņi mēģina pāris kilometrus jau nost no ezera. Arī ir fakts, ka sakārto savas meliorācijas sistēmas, lai nebūtu peļķu uz šiem tīrumiem."

Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības vadītājs Aivars Bernāns norāda, ka postījumu mazināšanai zemnieki ir mainījuši arī sēšanas tehnoloģijas.

"Ja mēs runājam par pupām, strikti ievērojot šo dziļumu, sēšanas dziļumu paredzot seši septiņi centimetri, plus paredzot pievelšanas darbus – viņai ir grūtāk šo pupu dabūt ārā, un līdz ar to viņa dodas tur, kur šo barību var vieglāk dabūt."

Zosis Latvijā uzturēsies vēl līdz maija vidum, kad tālāk dosies uz savām ligzdošanas vietām ziemeļos. Šobrīd tās uzņem barības vielas lielākoties ziemas kviešu laukos, taču lielākos postījumus sagādās aprīļa vidū, kad sāksies zirņu un pupu sēšanas laiks. Pēc postījumu konstatēšanas lauksaimniekiem kompensācijām jāpiesakās iespējami ātri, lai Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti varētu izvērtēt situāciju un lemt par zaudējumu apmēru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti