ĪSUMĀ:
- Jau piecus gadus ir spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula.
- Tomēr nereti komersanti prasa pārāk daudz datu bez pamatojuma.
- Tādēļ Datu inspekcija un LTRK rīkos uzņēmumiem izglītojošu kampaņu.
- Plānotas publikācijas, skaidrojumi, rekomendācijas un semināri.
- Iedzīvotāji par datu pieprasīšanu var jautāt pašam komersantam un vērsties Datu inspekcijā.
Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanas pagājuši jau pieci gadi. Šajā laikā iedzīvotāji kļuvuši krietni zinošāki un uzmanīgāki par savas personīgās informācijas aizsardzību. Taču komersantu attieksmē pret privātuma politiku vēl iespējami uzlabojumi.
"Uzņēmēji prasa pārāk daudz datu un paši pēc tam arī nevar izskaidrot, kāpēc tie viņiem vajadzīgi," norādīja Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka.
Piemēram, pērkot interneta veikalos preci ar piegādi uz pakomātu, bieži vien pirkumu nav iespējams noformēt, ja pircējs neievada arī savu mājas adresi.
Savukārt klientu kartēs tiek prasīts personas kods, kaut tas netiek ne pārbaudīts, ne arī izmantots pakalpojuma nodrošināšanai.
Tādēļ Datu valsts inspekcija sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) sāks izglītojošo kampaņu, kuras ietvaros apmācīs uzņēmējus, kā regulas ietvaros nodrošināt sev un klientam ērtāko un drošāko privātuma politiku.
"Mums būs gan skaidrojoši raksti, gan rekomendācijas. Raksti būs medijos – mūsu mājaslapā, "LinkedIn", "Facebook". Rīkosim arī seminārus uzņēmējiem. Tie būs uz vietas gan Rīgā, gan reģionos," pastāstīja Macuka.
Savukārt LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa piebilda, ka "šie semināri un izglītojoša kampaņa ir noderīgi ar praktisko aspektu – uzņēmums var iziet cauri un saprast – šis man ir pareizi, šis nav tik pareizi, šeit man vajag kaut ko pielabot".
Ja iedzīvotājam rodas bažas, ka uzņēmums no viņa nepamatoti vēlas iegūt privātos datus, vispirms vēlams pašam komersantam lūgt paskaidrojumu – kādēļ tam nepieciešams jūsu personas kods, mājas adrese, fotogrāfija vai citi privātie dati. Ja skaidrojums neapmierina, var vērsties Datu valsts inspekcijā, kas veiks pārbaudi.
Pērn inspekcijā saņemtas aptuveni 1000 sūdzības par datu regulas neievērošanu. 234 gadījumos piemēroti brīdinājumi, rājieni vai datu apstrādes ierobežojumi. 15 gadījumos bijušas arī soda sankcijas robežās no pāris simtiem līdz pat 1,2 miljoniem eiro.
