Tas būs ātrāk, vienkāršāk un lētāk, jo patērētāju vārdā kolektīvo prasību cels katras valsts iecelta kvalificētā institūcija – biedrība, kas pārstāv patērētāju intereses.
Būs vieglāk aizstāvēt savas tiesības
Patērētāju kolektīvās prasības varēs celt, piemēram, par finanšu pakalpojumiem, datu aizsardzību, ceļojumiem un tūrismu, enerģētiku vai telekomunikācijām.
"Bieži vien ir situācijas, kad patērētāju rēķinos, piemēram, ir nepareizi aprēķinātas kaut kādas summas, un tas skar milzum daudz patērētāju, bet, ja tās summas ir mazas, patērētāji noteikti individuāli nevērsīsies ar šādu prasību tiesā," stāsta Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta pārstāvis Didzis Brūklītis.
"Otrs aspekts, kas liedz patērētājiem bieži vien meklēt savu taisnību tiesā, ir tas, ka arī trūkst zināšanu. Līdz ar to, vismaz pieciem patērētājiem vēršoties pie šīs kvalificētās institūcijas, viņi varēs šo prasības pieteikumu iesniegt tiesā un nebūs jāmaksā tiesas nodeva, pašam patērētājam nebūs jāiet uz tiesu un jāgatavo kaut kādi dokumenti."
PTAC atzinīgi vērtē izmaiņas
Līdz šim patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību veica Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Tā direktore Baiba Vītoliņa skaidro, ka centram bija tiesības konstatēt un pārtraukt pārkāpumu, taču, lai patērētājs saņemtu atlīdzību par kaitējumu, viņam individuāli bija jāceļ prasība tiesā. Tāpēc grozījumus likumdošanā viņa vērtē atzinīgi.
"Tāds raksturīgs piemērs par vienu no bankām, kur patērētājiem tika aprēķinātas nepamatotas izmaksas.
Tātad mēs to konstatējām PTAC ar savu kolektīvo lēmumu, un daļa no patērētājiem vēlējās arī nepamatoti iekasēto naudu saņemt atpakaļ. Patērētāju interešu aizstāvības asociācija pat mēģināja vērsties tiesā ar vairāku cilvēku prasībām, bet diemžēl bija daudzi tādi klupšanas akmeņi, kuru dēļ faktiski tā prasība tiesā nevarēja iziet sekmīgi cauri un nonākt līdz lemšanai," stāsta Vītoliņa. "Piemēram, šādā gadījumā tas varētu noteikti palīdzēt, tai skaitā varbūt arī vairāk cilvēku iesaistītos procesā, neļaujot komersantiem iedzīvoties uz nepamatotām summām, kas faktiski pretlikumīgi tiek iekasētas caur, piemēram, paaugstinātām procentu likmēm vai netaisnīgiem līgumsodiem, vai citām izmaksām. Šādā kolektīvā veidā var piedzīt atlīdzinājumu no komersantiem."
PTAC izvērtēs tās patērētāju biedrības un institūcijas, kuras varēs iesniegt kolektīvās prasības tiesā. Latvijas Patērētāju interešu aizsardzības asociācijas valdes loceklis Andrejs Vanags stāsta, ka asociācija ir gatava iesaistīties šajā darbā.
Lielākas iespējas cīnīties pret negodīgiem aizdevējiem
"Daudzas reizes esam redzējuši tādas situācijas, kur komersanti pārkāpj likumu un diemžēl ir spējīgi paturēt faktiski nelikumīgi iegūto peļņu. Piemēram, kādā gadījumā banka nepareizi aprēķina procentus patērētājiem, saņem sodu no PTAC, bet visa tā peļņa, kura tiek iegūta no nepareizi aprēķinātiem procentiem, faktiski paliek bankas rīcībā," secina Vanags.
"Vai arī ātrā kredīta pakalpojumu sniedzējs, kurš iekasē pārmērīgas summas, tātad pārsniedz tos ierobežojumus, kas noteikti Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, saņem atkal sodu no PTAC 80 vai 90 tūkstošus eiro, bet viņu gūtā peļņa ir mērāma miljonos, kas tiek paņemta no patērētājiem.
Līdz ar to, jā, tā jau ilgus gadus ir ļoti aktuāla problēma Latvijā. Un es tiešām biju priecīgs, ka Eiropas Komisija beidzot atsaucās un tagad arī Latvijā būs šis regulējums."
28. martā valdība jau apstiprināja grozījumus Patērētāju tiesību likumā un Civilprocesa likumā, bet abu likumu grozījumi vēl jāapstiprina Saeimai. Plānots, ka kolektīvās prasības tiesā varēs iesniegt šī gada beigās vai nākamā gada sākumā.
