ĪSUMĀ:
- Darba devēji rosina pārskatīt sociālā nodokļa likmi un IIN atvieglojumus.
- Piedāvā arī mazināt darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu skaitu.
- Tāpat rosināts samazināt virsstundu un dīkstāves apmaksas apmērus.
- Veselības aprūpei jāpalielina valsts budžeta finansējums, uzskata darba devēji.
- LTRK un LDDK: Jāizvērtē obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana.
Darba devēju organizācijas paziņojumā medijiem norādīja, ka, gatavojoties FM Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sēdei, kurā ir iekļauts jautājums par "Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2027.gadam izstrādi", LDDK un LTRK vēlas uzsvērt, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta darbaspēka nodokļiem, jo tie ir būtisks instruments Latvijas ekonomiskās transformācijas veicināšanai.
Attiecībā uz darbaspēka nodokļiem LDDK un LTRK pauž vienotu nostāju par izmaiņām darbaspēka nodokļu politikā, jo tie ietekmē tautsaimniecības konkurētspēju, norādīja organizācijās.
"Latvijas darbaspēka nodokļi un tiem pielīdzināmie maksājumi šobrīd ir augstākie starp Baltijas valstīm, kā arī ir vieni no augstākajiem tuvākā reģiona līmenī. Uz to norāda gan sociālo un sadarbības partneru veiktā analīze, gan starptautisku ekspertu ("Ernst & Young", OECD) aprēķinātie salīdzinājumi," atzīmēja organizācijās.
Daži no LTRK un LDDK priekšlikumiem darba nodokļu sloga mazināšanai:
- Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) jeb tā sauktā sociāla nodokļa likmes pārskatīšana, izvērtējot uz to attiecināmos apdrošināšanas veidus.
- Pāriet no diferencētā uz fiksētu ar IIN neapliekamo minimumu, piemērojot to visos algu līmeņos un pakāpeniski pielīdzinot kopējam maksimālajam neapliekamajam minimumam – vispirms līdz 500 eiro, bet nākotnē sasaistot ar minimālo algu.
- Pašreiz likumā IIN noteiktie darba devēju apmaksātie ārstniecības un ēdināšanas izdevumi limits ir 480 eiro gadā jeb vidēji 40 eiro mēnesī. Minētie limiti ir jāpārskata un atbilstoši jāpalielina ar nodokli neapliekamo izdevumu apmērs un jāpaplašina arī attiecināmo izdevumu grupas. Šī kārtība būtu paplašināma arī budžeta iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās un mazākos uzņēmumos nodarbinātajiem.
- FM sniegtā informācija liecina, ka pietiekami nozīmīga darba ņēmēju daļa nevar pilnībā izmantot IIN atvieglojumus. Tāpēc būtu nepieciešams izvērtēt esošo atbalsta instrumentu efektivitāti, lai tie pēc iespējas labāk sasniegtu nospraustos politikas mērķus – tai skaitā izvērtējot iespēju esošos atvieglojumus aizvietot ar pabalstu u.c.
Pēc darba devēju organizāciju teiktā, nodokļu sistēmai būtu jāveicina, lai darba ņēmēji varētu pietiekamā mērā iesaistīties darba procesā un mazāk kavētu darbu dažādu iemeslu, jo īpaši darba nespējas un veselības stāvokļa dēļ.
"Šobrīd, lai uzturētu saimniecisko darbību, darba devējiem Latvijā ir jāuzņemas Baltijas valstīs augstākās izmaksas, kas ir saistītas ar darba nespēju, slimojošo darbinieku aizvietošanu un tamlīdzīgi.
Tādēļ tiek mazināta arī ārvalstu investoru vēlme īstenot uzņēmējdarbību Latvijā kā darbaspēka izmaksu ziņā nepievilcīgā tirgū," norādīja LTRK un LDDK.
Kā iespējamie risinājumi, abu organizāciju ieskatā, varētu būt:
- Darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu skaits būtu jāsamazina līdz līmenim, kas ir konkurētspējīgs Baltijas valstu līmenī (pašreiz Latvijā 2–8 dienas; Igaunijā 4–5 dienas; Lietuvā 1–2 dienas).
- Būtu nepieciešams izstrādāt vadlīnijas ārstiem darba nespējas lapu izsniegšanas ilguma noteikšanai (jo ne vienmēr tās jāizsniedz uz 10 dienām) un nodrošināt darba nespējas lapu izsniegšanas uzraudzību, kas ļautu izprast darba nespējas lapu galvenos iemeslus, kā arī novērstu to negodprātīgu izmantošanu.
- Latvijas normatīvajos aktos noteiktās piemaksas ir nesamērīgi augstas, salīdzinot ar citām valstīm, t.sk. Lietuvu un Igauniju, līdz ar to virsstundu apmaksas apmērs būtu jāsamazina no 100% uz 50%, dīkstāves apmaksas apmērs būtu jāsamazina no 100% uz 70%.
Kā svarīgu aspektu darba devēji uzsvēra veselības aprūpes pieejamību. Būtu nepieciešama politiska izšķiršanās stiprināt veselības aprūpes sistēmu, palielinot valsts budžeta finansējumu. Šobrīd no Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 1% punkts tiek novirzīts veselības aprūpes finansēšanai, ar kura palīdzību var nosegt salīdzinoši nelielu daļu no nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
LDDK un LTRK ieskatā – būtu nepieciešams izvērtēt obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, pakalpojumu saņemšanu sasaistot ar nodokļu nomaksu.
LDDK un LTRK uzsvēra, ka nodokļu sistēmai kopumā būtu jāveicina lielāka nodarbināto personu līdzdalība un iesaistīšanās nodokļu nomaksā, jo tas veicinātu lielākus budžeta ieņēmumus un nodrošinātu taisnīgāku budžeta izdevumu sadali, turklāt darbspējīgiem iedzīvotājiem būtu jāspēj sev nofinansēt pietiekamu sociālās apdrošināšanas "spilvenu".
LDDK un LTRK norādīja, ka darba nodokļu aprēķins Latvijā pēdējo gadu laikā ir kļuvis nesamērīgi sarežģīts. To ietekmē gan diferencētais ar IIN neapliekamais minimums, gan arī dažādas IIN likmes, kuras tiek piemērotas atšķirīgos ienākumu līmeņos. Aprēķins kļūst īpaši sarežģīts gadījumos, ja darba ņēmējam nav pastāvīgs atalgojuma līmenis, tai skaitā strādājot vairākās darba vietās. Ievērojama daļa darba ņēmēju tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var noskaidrot savu nodokļu maksājumu bilanci pret valsti. Šo situāciju būtu nepieciešams risināt, lai gan darba devējs, gan darba ņēmējs varētu savlaicīgi un korekti nomaksāt pienākošos darba nodokļus.
Pie darba devēju ieteikumiem tiek minēta arī parādos nonākušo iedzīvotāju iesaiste, nosakot samērīgu līdzekļu apjomu, no kura nevar veikt piedziņu, un tas, ka mazo nodokļu režīmi ir jākonsolidē tādā veidā, lai tie būtu taisnīgi, sociāli atbildīgi, vienkārši aprēķināmi un samaksājami. Būtu jāizslēdz iespēja šādus režīmu ļaunprātīgi izmantot vispārējā darbaspēka nodokļu režīma vietā, norādīja LTRK un LDDK.
KONTEKSTS:
Pēc 14. Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, politiķi apņēmās "neraustīt nodokļu sistēmu" un izmaiņas veikt tikai reizi šī sasaukuma laikā. FM gatavojas caurskatīt visus nodokļus, vai tie strādā efektīvi. Tāpat sākts darbs pie darbaspēka nodokļu pārskatīšanas, izveidojot jaunu sadarbības platformu.
Pēc 2023. gada budžeta apstiprināšanas sāka izskanēt atsevišķi konkrētāki priekšlikumi. Tā veselības ministre saskata iespēju veselības aprūpei novirzīt 14% no sociālā nodokļa, kas gan uzreiz izpelnījās kritiku. Savukārt finanšu ministrs rosinās diskusiju par banku virspeļņas nodokli.
Tikmēr Fiskālā disciplīnas padome aicināja valdību, plānojot darbu pie nodokļu izmaiņām, uzmanīgi novērtēt reformas īstermiņa un ilgtermiņa ekonomiskās, fiskālās un sociālās ietekmes.
