Gatavojot gada pārskatu, pagājušo gadu FID definējis kā izmaiņu un pārmaiņu gadu galvenokārt kara Ukrainā un saņemto sankciju ziņojumu dēļ, pastāstīja Platacis. FID pārstāvis Latvijas Radio intervijā norādīja, ka dienestam nācies pievērst īpašu uzmanību aizdomīgajiem darījumiem, kas bijuši saistīti ar sankcijām.
"Lai arī 281 ziņojums var neizklausīties ļoti daudz, bet no kopējā skaita, kas ir aptuveni 5000–6000 gadā, tas ir pietiekami liels procents, ņemot vērā, ka katram ziņojumam tiek piešķirta augstākā prioritāte, katrs tiek skatīts padziļināti un vērtēts ar vislielāko uzmanību. Līdz ar to šīs sankciju pakotņu spēkā stāšanās un katru mēnesi sankciju skaita palielināšanās lika mainīt mūsu pieeju darbam un lika pārstrukturizēt resursus.
Tur, kur ir vairāk risku un lielāka noziedzība, mēs veltām vairāk resursu, kur mazāk, tur mazāk resursu," atzīmēja Platacis.
Viņš norādīja, ka ir jau vairāki kriminālprocesi par sankciju apiešanu. "Vienā no [tiesībaizsardzības] iestādēm tie ir vairāki simti, otrā iestādē tikai daži. Bet tuvākajā laikā, es domāju, ka redzēsim tiesā lietas un pirmos rezultātus," atzina Platacis.
KONTEKSTS:
Reaģējot uz Krievijas sākto karu pret Ukrainu, valstis piemērojušas sankcijas Krievijas uzņēmumiem, bankām, precēm, nozarēm un personām. Par atbalstu Krievijai sankcijas piemērotas arī Baltkrievijai.
Eiropas Savienība bijusi viena no aktīvākajām sankciju piemērotājām, kopš kara sākuma apstiprinot jau 10 sankciju paketes.
Latvijas Satversmes aizsardzības biroja ziņojumā norādīts, ka viens no Krievijas galvenajiem ārējiem mērķiem pagājušajā gadā bija šķelt rietumu vienotību, lai mazinātu sankciju ietekmi un vājinātu rietumu atbalstu Ukrainai.
