Vai dzelzceļš uz nekurieni? Jēkabpilī projektē infrastruktūru, bet investora nav

Jēkabpilī cenšas piesaistīt investorus ražošanas attīstībai, bet ne vienmēr rezultāti ir pozitīvi. Nesen divi ārvalstu uzņēmumi atteicās no sākotnējās idejas būvēt ražotni bijušā Jēkabpils lidlauka teritorijā, bet pašvaldība jau bija sākusi projektēt dzelzceļa posmu, kas bija nepieciešams vienam no potenciālajiem investoriem. Cerībā piesaistīt citu uzņēmumu, pašvaldība nav atteikusies no plāna izveidot dzelzceļa pievadu.

Vai dzelzceļš uz nekurieni? Jēkabpilī projektē infrastruktūru, bet investora nav
00:00 / 04:29
Lejuplādēt

Lietuvieši pārdomā, igauņi izvēlas Valmieru

Pirms vairāk nekā diviem gadiem Jēkabpils novada dome pieņēma lēmumu atbalstīt dzelzceļa pievada izbūvi no Krustpils dzelzceļa stacijas līdz industriālajai zonai bijušā Jēkabpils lidlauka teritorijā.

Tā bija viena no prasībām, ko izvirzīja Lietuvas uzņēmums "VMG", kas toreiz plānoja Jēkabpilī veidot 190 miljonus eiro vērtu skaidu plātņu rūpnīcu.

Tika sākta dzelzceļa pievada projektēšana, bet tad lietuviešu uzņēmums paziņoja, ka atceļ projekta īstenošanu.

Nākamais uzņēmējs, kuru vietvara centās piesaistīt, ir Igaunijas investors "Fibenol".

Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis no Latvijas Zaļās partijas stāstīja, ka Igaunijas uzņēmuma pārstāvji "atbrauca šeit, jau bija pasūtīti dažādi pētījumi, jo viņiem diezgan nopietns ūdens apjoms vajadzīgs".

"Problēma ir tā, ka lielais ūdens baseins, kas pilsētu nodrošina ar ūdeni, atrodas tieši šajā vietā, līdz ar to tā pieslēgšanās šim baseinam nebija pieļaujama. Tas nozīmē, ka bija jāmeklē citi varianti. Iespējams, ka kaut kādā veidā tas arī bija tas, kas viņus noslieca par labu šai rūpnīcai Valmierā," klāstīja Ragainis.

Igauņu uzņēmums izvēlējās Valmieras Industriālo parku, kur plānots būvēt vienu no Eiropā modernākajām biorafinēšanas rūpnīcām.

Vietvara turpina meklēt investoru, dzelzceļa projektēšana turpinās

Jēkabpils novada domes opozīcijas pārstāvis, deputāts Leonīds Salcevičs no Jēkabpils Reģionālās partijas neveiksmē vaino domes vadību.

"Atrunas ir tādas, ka mums nav ūdens resursu. Neticu. Acīmredzot varbūt tā diskusija nav bijusi tāda, kā vajadzīga. Dzelzceļa projektu mēs izstrādājām. Kāds rezultāts tam visam būs? Uz kurieni tas dzelzceļš ies?" jautāja Salcevičs.

Vietvarā skaidro, ka investora meklēšana joprojām turpinās, turklāt dzelzceļš varētu būt noderīgs arī citiem uzņēmējiem, piemēram, kokapstrādes uzņēmumam SIA "AmberBirch", kas attīsta savu darbību turpat blakus.

Tāpat nav atcelta iecere par olu un to produktu ražotnes izveidi lidlauka teritorijā.

Tādēļ dzelzceļa pievada būvprojekta izstrāde turpinās. Pašvaldības budžetā šim mērķim paredzēti 50 000 eiro.

"Valsts vides dienests tur lika savas prasības, diezgan nopietni visu skatījās, līdz ar to prasību dēļ tas projekts vēl nav uztaisīts. Principā viņš ir gandrīz gatavs, bet, lai ievērotu tās prasības, tur bija ļoti daudz nosacījumu. Viņi ir ļoti nokavējuši termiņus. Tad, kad viņi atnāks ar projektu, tad mēs skatīsimies neizpildes, soda naudas un tamlīdzīgi par nokavējumu. Droši vien tad arī mums būs jānopērk šis projekts," skaidroja Raivis Ragainis.

Ir arī labie piemēri domes un uzņēmēju sadarbībai

Jēkabpils Uzņēmēju biedrība nesaskata problēmu tajā, ka dzelzceļa pievada projektēšana notiek, lai gan nav atrasts investors. Biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Lībietis uzsvēra, ka investoru piesaisti ietekmē dažādi faktori – gan ārējie apstākļi, piemēram, karadarbība Ukrainā, gan citi iemesli.

"Tas investors par skaidu plāksnēm būtu vēl vairāk investējis, ja domei būtu operatīvāka šī spēja investēt, ieguldīt, uzlabot infrastruktūru, to pašu dzelzceļu un tā tālāk uzbūvēt, jo domei arī ir ļoti smagnējs šis pieņemšanas mehānisms, ir zināma likumdošana un tamlīdzīgi," sprieda Armands Lībietis.

Jēkabpilī ir arī labie piemēri pašvaldības un uzņēmēju sadarbībā. Jau vairāk nekā gadu vietējais uzņēmums SIA "Aija Audio" attīsta savu ražošanu telpās, kuras izveidoja pašvaldība, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts atbalstītu projektu. Tā laikā tika uzbūvēta ražotnes ēka un sakārtota piegulošā teritorija.

"Aija Audio" šeit ražo akustiskos sienu un griestu apdares paneļus un skandu korpusus, kā arī durvis.

"Sākotnēji gāja samērā grūti, kamēr mēs te varējām uzsākt ražošanu, bet esam to visu pārvarējuši. Pašās telpās mēs esam ieguldījuši ap 150 tūkstošus, ir gan elektrība, gan gaiss, gan apkures sistēma... Daudz kas. Mēs arī izveidojām savu katlu māju, kas atbilst mūsu vajadzībām. Veicies ir ļoti labi, mūsu apjoms ir dubultojies," atklāja uzņēmuma īpašnieks Juris Saldaks.

Tāpat savu darbību Jēkabpilī turpina pārtikas pārstrādes ražotnes komplekss, kurš tika izveidots ar valsts atbalstu.

Pašvaldībā pauž cerību, ka tuvākajā laikā pilsētai izdosies piesaistīt vēl kādu jaunu uzņēmumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti