Kreditēšanas tirgus Eiropā ir ārkārtīgi sadrumstalots, ikgadējā Latvijas Bankas rīkotajā konferencē trešdien, 2. oktobrī, uzsvēra vairāki starptautiskie eksperti. Ja to izdotos sakārtot, viena no iespējām, kas pavērtos, – Eiropas Savienības iedzīvotājiem saņemt banku pakalpojumus arī citās valstīs.
"Domāju, ka tas ir iespējams, bet tas prasa darbu. Mums nevajadzētu būt naiviem – banku bizness pēc definīcijas ir risku menedžments. Tas nav, kā nopirkt maizi beķerejā, kur nevienam nerūp, cik turīgs ir klients. Bankām ir jāzina, kas tu esi, pirms tev izsniedz aizdevumu. Viņiem ir jāsavāc informācija," pauda Lietuvas Bankas prezidents Ģedimins Šimkus.
Viņš atzina, ka šobrīd savākt šādu informāciju ir ļoti sarežģīti, kā piemēru minot vienas un tās pašas bankas, kas strādā gan Latvijā, gan Lietuvā, bet tām ar informāciju mainīties aizliedz pašreizējais regulējums. Šāda un vēl daudz citu detaļu pirms pārrobežu banku pakalpojumiem būtu jānovērš.
Uz risinājumu pozitīvi raugās arī pašas komercbankas.
"Ir pagājuši 30 gadi kopš brīvā tirgus ieviešanas. Varam novērot lielu progresu, taču, lai novestu to līdz pilnībai, nepieciešams daudz ilgāks laiks. Un mēs šobrīd esam apmēram pa vidu," sacīja Eiropas Banku federācijas pārstāvis Gonsalo Gasoss.
Lai šādu iespēju iedzīvotājiem sniegtu, nepieciešami, pirmkārt, politiski lēmumi, norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
"Mēs pašreizējā brīdī, piemēram, izmantojam interneta veikalus citās valstīs. Un bez problēmām iedzīvotāji no tā iegūst. Finanšu pakalpojumi arī ir tāds pats pakalpojums vai prece," uzskata Kazāks.
Ne Kazāks, ne arī Lietuvas Bankas prezidents Šimkus nevarēja nosaukt konkrētu laiku, kad šāda iespēja pie labvēlīgiem politiskiem lēmumiem varētu stāties spēkā. Vienlaikus Kazāks uzsvēra – gan ģeopolitiskā situācija, gan Eiropas gausā ekonomiskā izaugsme spiež pārrobežu risinājumus ieviest jau drīzumā.
