Ceļš uz Eiropas monetāro savienību bija ilgs un sarežģīts, bet 1998. gada 2. maijā tika nolemts, ka vienotās valūtas (eiro) ieviešanai ir gatavas 11 dalībvalstis. Tika veidota jauna finanšu institūcija, un 1. jūnijā darbu sāka bankas vadība.
Svinīgajā pasākumā pirms vairākām dienām ECB vadītāja Lagarda uzsvēra, ka pēc Berlīnes mūra krišanas un aukstā kara beigām radās jauni, fundamentāli jautājumi par Eiropas virzību un nepieciešamība pēc jauniem simboliem, kas varētu saistīt cilvēkus lielākā un daudzveidīgākā savienībā. Eiro bija loģiska atbilde, kas eiropiešiem piedāvāja stabilitāti, suverenitāti un solidaritāti.
Viņa arī atgādināja, ka patlaban galvenā bankas prioritāte ir samazināt inflāciju līdz optimālajam 2% līmenim vidējā termiņā.
Konferencē 1. jūnijā Hannoverē Lagarda informēja, ka procentu likmes tiks palielinātas arī nākotnē, taču ne tik strauji kā iepriekš. Jaunākie dati liecina, ka gada inflācija eirozonā maijā samazinājusies no 7% līdz 6,1%, taču tā vēl joprojām ir pārāk augsta.
KONTEKSTS:
ECB procentu likmes paaugstina, mēģinot mazināt inflāciju. Iepriekš galvenā bāzes procentlikme paaugstināta maijā – līdz 3,75%.
Iemesls tālākam procentu likmju kāpumam ir tas, ka eirozonas inflācija februārī sarukusi mazāk, nekā prognozēja daudzi ekonomisti. Lai gan enerģijas cenas krīt, pakalpojumu, preču un pārtikas cenu kāpums turpinās. ECB vēlas, lai inflācija atgriežas pie nepieciešamajiem 2%.
ECB procentlikmes kāpums netieši sadārdzina arī iedzīvotāju hipotekāro kredītu maksājumus.
