Satversmes tiesa atceļ 4% zemes nomas maksas griestus dalītā īpašuma gadījumos

Satversmes tiesa nosprieda, ka zemes lietošanas tiesības, kas aizstāja līdz tam pastāvējušo zemes piespiedu nomu, atbilst Satversmei, bet likumā noteiktā zemes lietošanas maksa neatbilst Satversmē garantētajām tiesībām uz īpašumu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principam.

Satversmes tiesa ierosināja 9 lietas pēc vairāku privātpersonu pieteikumiem, kas tika apvienotas vienā lietā. Pieteikumu iesniedzējiem pieder zeme vai domājamās daļas no zemes, uz kurām atrodas citām personām piederošas būves, un viņu ieskatā būvju īpašniekiem likumā noteiktās zemes lietošanas tiesības institūts un zemes lietošanas maksas apmērs neatbilst tiesībām uz īpašumu, vienlīdzības principam, tiesiskās paļāvības aizsardzības principam.

Pērn stājās spēkā tā dēvētais piespiedu nomas maksājums jeb maksa par zemes lietošanu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Tādējādi agrāk noteiktā nomas maksa, ko zemes īpašnieki ar būvju īpašniekiem noteica pēc vienošanās vai ar tiesas spriedumu, vairs nav spēkā.

Apstrīdētā norma par zemes lietošanu paredz, ka līdz brīdim, kad būve un zeme tiek apvienota vienā īpašumā, būves īpašniekam ir zemes lietošanas tiesības, "ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi".

Satversmes tiesa secināja, ka šī norma atbilst Satversmei, jo šāds regulējums ne vien nodrošina zemes un būvju īpašnieku "interešu aizsardzību, bet papildus arī ievieš skaidrību un paredzamību nekustamā īpašuma tirgū".

Otrā apstrīdētā norma paredz, ka būves īpašniekam ir jāmaksā zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām – "4% no zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāk par 50 eiro gadā". Būves īpašnieks un zemes īpašnieks var rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru.  

Maksa – 4% no zemes kadastrālās vērtības – sastāv no divām komponentēm, viena 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības ir zemes nodoklis, bet 2,5% ir daļa, kas ir atlīdzība jeb ienākums no īpašuma.

Šo normu par zemes lietošanas maksu tiesa atzina par Satversmei neatbilstošu, jo, nosakot šo maksu un tajā ietverto atlīdzību zemes īpašniekam 2,5% apmērā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības, "likumdevējs nav pamatojis, ka būtu ņemti vērā izdevumi, kas samazina zemes īpašnieka ienākumu no lietošanā nodotās zemes", informēja Satversmes tiesa.

"Satversmes tiesa konstatēja, ka, mainoties kadastrālām vērtībām, mainās arī maksājuma apmērs. Kadastrālās vērtības bāze ir iesaldēta pēc tās nekustamo īpašumu vērtības, kas bija 2012. gadā. Ir acīmredzami, ka ekonomiskā situācija ir mainījusies, īpaši beidzamajā laikā, kad inflācijas procenti ir vispār zināms fakts. Satversmes tiesa secināja, ka šie 2,5%, kas rezultātā atvēlēti kā atlīdzība zemes īpašniekiem, nepilda atlīdzības funkciju," skaidroja Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš.

Tiesa atzina, ka pastāv alternatīvs līdzeklis, kas zemes īpašnieka tiesības ierobežotu mazāk.

Satversmei neatbilstošās normas tika atzītas par spēkā neesošām no 2024. gada 1. jūlija, dodot likumdevējam laiku, lai taisnīgi līdzsvarotu zemes īpašnieku un būvju īpašnieku tiesības.

Biedrības "Zemes reformas komiteja" pārstāvis, zvērināts advokāts Normunds Šlitke tiesā pārstāvēja piecus zemes īpašniekus. Tiesas spriedumu viņš vērtē pozitīvi, bet ir vīlies par Saeimai doto pārāk garo laiku jautājuma sakārtošanai.

"Mēs nevaram atsevišķi runāt par maksu, kamēr nav atrisināti pārējie jautājumi. Tas ir tāpat kā sūdzēties par algu, ka tā ir maza, kamēr nav pateikts, kas precīzi par šo algu ir jādara. Ņemot vērā visus šos zemju īpašnieku pienākumus un riskus, šī atlīdzība ir par mazu. Nedaudz par daudz laika Satversmes tiesa devusi Saeimai, jo, no vienas puses, risinājums ir jāatrod precīzi, bet no otras puses, ja kaut kas ir tik tālu nākotnē, tad man ir bažas, vai Saeima savlaicīgi pieķersies šī jautājuma risināšanai, ja vispār pieķersies," pauda Šlitke.

Saskaņā ar Nekustamo īpašumu valsts kadastra informācijas sistēmu dalītā īpašumā ir 206 000 būvju un ap 70 000 zemes vienību.

KONTEKSTS:

Saeima 2021.gada  septembrī pieņēma piespiedu nomas reformu, nosakot, ka maksa par zemes lietošanu ir līdz 4% no zemes kadastrālās vērtības.

Latvijā jau vairāk nekā 25 gadus pastāvējusi piespiedu dalītā īpašuma problēma, kad daudzos gadījumos zeme zem ēkām pieder citiem īpašniekiem. Likumdevējs to ir centies risināt, tomēr līdz rezultātam netika – arvien īpašumi bija dalīti un radās strīdi par augstām nomas maksām.

Iepriekš iebildumi par 4% griestiem izskanēja no zemes īpašnieku pārstāvjiem. 

Turklāt Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka nedrīkst piespiedu kārtā samazināt zemes īpašniekam maksājamo nomu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti