Līdzšinējie eirozonas noteikumi ir bieži kritizēti. Tādas valstis kā Itālija jau sen uzstāj, ka prasība noteiktā tempā mazināt valsts parādu un ierobežot budžeta deficītu kavē izaugsmi. Turpretī Vācija saka, ka bez stingriem finanšu noteikumiem ir apdraudēta visu eirozonas valstu stabilitāte.
Arī tagad Vācijas finanšu ministrs Kristiāns Lindners ietur stingru, bet, kā viņš pats apgalvo, konstruktīvu nostāju. "Es vienmēr esmu draudzīgs, optimistisks un pieklājīgs. Tāds es esmu arī pašlaik."
Jau vairākus gadus Stabilitātes un izaugsmes pakta piemērošana būtībā ir iesaldēta, jo Eiropas valstis vispirms cīnījās ar pandēmijas, bet tagad ar Ukrainas kara sekām. Šajā laikā daudzu valstu parāds ir būtiski palielinājies. Tādēļ atgriešanās pie vecajiem noteikumiem nav reālistiska.
Līdz ar to EK rosina katrai eirozonas valstij noteikt savu plānu valsts parāda samazināšanai. Šāda pieeja patīk Beļģijas finanšu ministram Vincentam van Petegemam, jo viņa valsts parāds pārsniedz 100%.
"Manuprāt, līdztekus parāda samazināšanai mums ir jāpievērš uzmanība investīcijām un reformām. Es to uzskatu par svēto trīsvienību.
Ja mēs vēlamies to panākt, tad ir svarīgi, ka tas tiek darīts diferencētā veidā, piemērojoties katras valsts specifiskai situācijai," paziņoja Beļģijas finanšu ministrs.
Tomēr pēc Vācijas uzstājības pēdējā brīdī EK priekšlikumā parādījās ne tikai individuāla pieeja katras valsts situācijai, bet arī vienoti skaitliskie rādītāji. Proti, kamēr valsts budžeta deficīts ir virs 3%, parādam katru gadu būtu jāsamazinās par 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
"Zaļie" politiķi ir starp tiem, kas saka, ka šādi ierobežojumi neļaus valstīm tuvākajos gados pietiekami ieguldīt "zaļajā" pārkārtošanā un sociālo jautājumu risināšanā.
Tomēr Spānijas pirmā vicepremjere Nadja Kalviņjo saka, ka, pēc viņas domām, ir iespējams rast līdzsvaru starp izaugsmi un taupību.
"Tas pilnīgi noteikti ir mākslīgs pretnostatījums, jo nav iespējams panākt stabilu izaugsmi bez finanšu stabilitātes. Tādēļ mūsu izaicinājums no šā brīža līdz gada beigām ir panākt pēc iespējas lielāku progresu vai pat rast galīgo vienošanos šajā jautājumā, ja tas būs iespējams, lai radītu fiskālos noteikumus, kas nodrošina pakāpenisku parāda samazināšanos pret iekšzemes kopproduktu. Tas ir nepieciešams, lai mēs nodrošinātu fiskālo konsolidāciju, vienlaikus radot spēcīgu izaugsmi un jaunas darbavietas. Tas ir mūsu galvenais izaicinājums. Mums ir jāatrod veids, kā sasniegt abus mērķus, man par to nav nekādu šaubu," sacīja Spānijas pirmā vicepremjere.
Daudzi politiķi saka, ka svarīgi būtu panākt kompromisu pēc iespējas ātrāk, vēlams līdz šā gada beigām. Viņu vidū ir arī Nīderlandes finanšu ministre Zigrīda Kāga.
"Mums jāsāk sarunas. Manuprāt, mēs pārāk ilgi esam runājuši par šo sarunu sākšanu bez konkrēta priekšlikuma. Tagad tas ir uz galda. Es domāju, ka optimāla risinājuma sasniegšana ir politiskās gribas jautājums. Visiem ir skaidrs, ka Stabilitātes un izaugsmes pakts ir jāreformē.
Visiem ir skaidrs, ka tā noteikumi ir jāpilda. Finanšu tirgi mūs vēro. Pasaulē ir daudz nestabilitātes. Tādēļ mūsu uzdevums ir radīt spēcīgu risinājumu.
Pagaidām es neesmu īpaši satraukta, bet mani baida, ka mēs pārāk daudz laika pavadīsim, runājot par sarunām, tā vietā, lai šajās sarunās iesaistītos," sacīja Nīderlandes finanšu ministre.
Viens ir skaidrs: cīņas starp investīciju un izdevumu samazināšanas piekritējiem tuvākajos mēnešos būs ļoti asas.
