Ventspils novadā atklāj Latvijā lielāko elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu

Latvijā viens no lielākajiem vēja enerģijas ražotājiem SIA "Utilitas Wind" piektdien, 1. novembrī, Tārgalē, Ventspils novadā, atklāj Latvijā pirmo liela mēroga elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu ar kopējo jaudu 10 MW un 20 MWh ietilpību, informēja "Utilitas Wind" valdes loceklis Renārs Urbanovičs. 

Jau šoruden elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma (BESS) tiks pieslēgta Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmai, veicinot Latvijas energoapgādes attīstību.

Kopējās projekta investīcijas sasniedz septiņus miljonus eiro. Kredītfinansējumu projekta īstenošanai sniegusi "OP Corporate Bank".

"Utilitas Wind" pie elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas projekta strādājis divus gadus. 

Kā norādīja Urbanovičs, elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma nodrošinās enerģijas uzkrāšanu, lai saražoto elektroenerģiju lietotājiem nodotu tajos brīžos, kad elektrosistēmā ir elektroenerģijas iztrūkums.

Baterijas sistēma ietver sešus bateriju, trīs invertoru/transformatoru un vienu sadales punkta konteineru, nodrošinot kopējo elektroenerģijas ietilpību līdz 20 MWh. Ar to pietiktu, lai viens elektroauto spētu veikt 115 000 km garu distanci, viena mājsaimniecībā izmantotā veļasmašīna spētu nodrošināt 19 000 mazgāšanas ciklus vai teju 3000 mājsaimniecībām vienu dienu tiktu nodrošināta elektroenerģija, skaidroja "Utilitas Wind".

"Tādi alternatīvie elektroenerģijas ražošanas avoti kā vējš un saule ir atkarīgi no laikapstākļiem. Ja konkrētā periodā ir spēcīgs vējš, tad tas tā, visticamāk, ir visā reģionā. Tā rezultātā rodas saražotās elektroenerģijas pārpalikums. Tieši pretēja situācija ir bezvēja gadījumā, kad rodas iztrūkums, taču uzstādītā sistēma sniedz mums lielisku priekšrocību – iespēju uzglabāt "lieko" elektroenerģiju, lai kompensētu brīžus, kad tās  trūkst," komentēja Urbanovičs.

Un jo vairāk bateriju parku, jo lielāka arī Latvijas neatkarība brīžos, kad visā Baltijā ir cenu svārstības. Uzņēmuma mērķis gan ir, protams, nopelnīt.

"Ar tādu vēju kāds ir šobrīd, ar pilnu jaudu strādā viss vēja parks, tad divarpus turbīnas spētu uzlādēt šīs baterijas divās stundās," saka Urbanovi;cs.

Un tad enerģiju pieglabā un pārdod, kad pieprasījums ir vislielākais.  Tāda gan pagaidām ir teorija, vai izdosies – vēl nav absolūta pārliecība.

"Daži no tirgiem, kur šis bateriju parks varētu nodrošināt pakalpojumus, šobrīd vēl neeksistē. Daži tirgi būs pieejami tikai nākamgad, nezinām kā sāksies darbs. Mums ir pieredze ziemeļvalstīs, no Rietumeiropas valstīm.

Mācīsimies, šis mums arī kā pilotprojekts no kura mācīties," stāsta SIA "Utilitas Wind" valdes loceklis Rene Tammists.

Uzņēmums paredzējis bateriju parku veidošanu arī Igaunijā un Lietuvā, bet pilotprojekts ir Latvijā. Bateriju parka izveidē investēti ap 7 miljoniem eiro.

" Viens no argumentiem, kāpēc investēt Latvijā bija arī tas, kā šeit nozare ir regulēta. Prasības bija skaidras, saprotamas. Tas atviegloja investīciju Latvijā," saka Tammists. 

Valsts finansējumu šis uzņēmums nesaņēma, Enerģētikas ministrs norāda, ka tāds arī nav plānots. Uzņēmējiem bateriju parki ir iespēja nopelnīt un reizē arī balansēt tirgu. Šeit gan izskan viedokļi, ka Lietuvā nākamgad šādiem projektiem varēs iegūt līdzfinansējumu.

Valsts AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis atzīmēja:

"Pirmās šāda mēroga elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas izveide un pieslēgšana pārvades sistēmai ir nozīmīgs notikums, ceram, ka tam drīz sekos citi projekti.

Šāda veida sistēmām ir augsts potenciāls nākotnē nodrošināt "Augstsprieguma tīklam" nepieciešamās balansēšanas jaudas, piedaloties balansēšanas jaudu tirgos un nodrošinot optimālas balansēšanas izmaksas visiem sistēmas dalībniekiem. Apvienojot baterijas ar vēja vai saules enerģijas ražošanu, tiek sekmēta arī efektīva pārvades infrastruktūras izmantošana, kas ilgtermiņā ir ieguvums visiem sistēmas lietotājiem."

Urbanovičs atzīmēja, ka šis notikums ir īpaši svarīgs arī kontekstā ar Baltijas valstu mērķtiecīgi īstenoto Baltijas elektrosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem projektu, kas tiek īstenots, lai atsaistītu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas elektroenerģijas sistēmas no Krievijas un Baltkrievijas. Projekts paredz, ka 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis pievienosies Eiropas elektrotīkliem, tādējādi mazinot elektroenerģijas apgādes drošuma riskus un izlīdzinot elektroenerģijas cenas reģionā.

Kā uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība),

Latvijā unikālā uzkrājošo bateriju sistēma ir būtisks pienesums Latvijai no visiem skatpunktiem – gan no ekonomiskā, gan no "zaļo mērķu" sasniegšanas viedokļa, gan no drošības viedokļa.

"Ir būtiski izbūvēt pietiekami daudz jaunu zaļās enerģijas jaudu, kas ļautu būt pilnīgi drošiem par mūsu energosistēmu spēju bez traucējumiem funkcionēt pēc nākamā gada sākumā plānotās atslēgšanās no Krievijas BRELL loka. Redzams, ka ejam pareizā virzienā," sacīja ekonomikas ministrs.

Elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas izbūve pie Tārgales vēja parka ir SIA "Utilitas Wind" solis ceļā uz visā reģionā nepieciešamo frekvenču tirgus attīstību. "Šādi hibrīda parki, kuros apvienotas dažādas atjaunīgās enerģijas ražošanas formas, nākotnē kļūs par ierastu praksi, nodrošinot stabilu, no laika apstākļiem minimāli atkarīgu enerģijas padevi," piebilda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība).

SIA "Utilitas Wind" ir daļa no Igaunijas enerģētikas uzņēmuma OÜ "Utilitas". OÜ "Utilitas Group" attīsta un pārvalda vēja parkus visās trīs Baltijas valstīsun Tārgales vēja parka attīstībā ir ieguldījusi 70 miljonus eiro. SIA "Utilitas Wind" uzstādītā elektroenerģijas jauda Latvijā kopš 2022. gada rudens sasniedz 78,8 MW, 2023. gadā saražojot 171 000 MWh elektroenerģijas, kas spēj nosegt 56 000 mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņu. Savukārt 2024. gada sākumā AS "Latvenergo" iegādājās SIA "Utilitas Wind" vēja parka projektu "Telšiai" Lietuvā ar jaudu 124MW, kura būvniecība uzticēta SIA "Utilitas Wind".

Valsts finansējumu šis uzņēmums nesaņēma, Enerģētikas ministrs norāda, ka tāds arī nav plānots. Uzņēmējiem bateriju parki ir iespēja nopelnīt un reizē arī balansēt tirgu. Šeit gan izskan viedokļi, ka Lietuvā nākamgad šādiem projektiem varēs iegūt līdzfinansējumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti