Šāda scenārija gadījumā, ja nemainās "Tet" akcionāru struktūra, 51% no apvienotā uzņēmuma piederētu Latvijas valstij un 49% – Zviedrijas uzņēmumam "Telia", norādīja Tatarčuks.
Vienlaikus Tatarčuks sacīja, ka jautājums par akcionāru maiņu nav "Tet" vadības komandas kompetencē, tas ir akcionāru sarunu rezultāts.
"Mēs šajā diskusijā neesam aicināti piedalīties, kas, mūsuprāt, arī ir loģiski, jo tas ir jautājums, kas jāizvērtē abiem akcionāriem, diskutējot par dažādiem attīstības scenārijiem savā starpā," sacīja Tatarčuks.
"Tet" valdes priekšsēdētājs arī sacīja, ka uzņēmumam ir līdzekļi, lai izpirktu LMT kapitāldaļas.
"Parametrs, ko būtu ļoti svarīgi paskatīties, vērtējot uzņēmumu stāvokli, ir uzņēmumu naudas plūsma. Mums ir pozitīva naudas plūsma, mums praktiski nav aizņēmumu, tikai viens īstermiņa aizņēmums būvniecības biznesam, mēs spējam rentabli strādāt," sacīja Tatarčuks, norādot, ka būtu vērts paskatīties, vai abiem uzņēmumiem situācija ir vienāda.
Tatarčuka ieskatā, "Tet" ir labākā pozīcijā, lai aizņemtos naudu bankā. Vienlaikus ir arī akcionāru diskusija par uzņēmuma tālāku iespējamu startēšanu biržā, kas, "Tet" ieskatā, ir iespējams un noderīgs risinājums nākotnē.
"Bet šodien mēs esam ļoti labās pozīcijās, mēs spējam piesaistīt finansējumu no bankām lētāk un ātrāk un esam pilnībā pārliecināti, ka mēs spētu iegūt nepieciešamos līdzekļus, lai šis darījums varētu notikt," sacīja Tatarčuks.
KONTEKSTS:
Valdība šogad 16. jūlijā slēgtā sēdē vienojās par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmumu "Tet" un SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru – "Telia". Valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas.
Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" ziņoja, ka jau drīzumā uz valdības galda būtu jānonāk Ekonomikas ministrijas priekšlikumiem par to, kā atrisināt problēmām apvīto īpašumtiesību jautājumu valstij daļēji piederošajos uzņēmumos "Tet" un LMT.
Savulaik tika izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem – Latvijas valstij un "Telia" – līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.
Valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% – Latvijas valstij caur Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (23%) un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".
Tas teorētiski nozīmē, ka pašreiz ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts – 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.
"Telia" sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos "Tet" telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti "Tet Telco"), abiem esošajiem "Tet" akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un "Telia" valstij pārdotu savus 49% "Tet" daļu, savukārt no "Tet" iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem – valstij un "Telia" – piederētu pa 50% LMT. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu mainīts arī kompāniju augstākais menedžments.
Valsts amatpersonas nav oficiāli komentējušas šo piedāvājumu, bet noraidījušas iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas. Tā vietā tiek arī izskatīta iespēja no "Telia" atpirkt LMT un "Tet" daļas.
Gatavību finansiāli iesaistīties "Tet" vai tā aktīvu – optiskā tīkla infrastruktūras – izpirkšanā paudis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), kas patlaban pārvalda valstij piederošos 23% LMT daļu.
Neoficiāli aģentūrai LETA zināms, ka sarunās starp Latvijas valsti un "Telia" tiek apspriesti vairāki iespējamie varianti – no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) sacīja, ka šobrīd nevar komentēt nevienu no minētajiem scenārijiem un sarunu gaitu. Tuvākajā laikā esot plānots ziņojumu par sarunu gaitu iesniegt valdībā, kas pieņems lēmumu par tālākiem soļiem, tostarp par to, kurus variantus atmest un pie kuriem strādāt tālāk.