Likumprojekts ir izstrādāts, lai noteiktu pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no PVN nomaksas pārrobežu darījumos.
Minētās informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā e-komercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci, skaidroja Finanšu ministrijā (FM).
Likuma grozījumu anotācijā teikts, ka e-komercijas pieaugums atvieglo preču un pakalpojumu pārrobežu pārdošanu galapatērētājiem dalībvalstīs. Šajā kontekstā pārrobežu e-komercija nozīmē tādas preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanu, par ko PVN ir maksājams vienā dalībvalstī, savukārt preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, trešajā teritorijā vai trešā valstī.
No 2015. gada 1. janvāra Eiropas Savienībā (ES) darbojas īpašais režīms "mini vienas pieturas punkts" ("Mini One Stop Shop", MOSS) attiecībā uz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanu. Atbilstoši MOSS režīmam, pakalpojumu sniedzējs dalībvalstī, kurā tas ir reģistrēts kā elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzējs ES, izmanto tīmekļa portālu, lai iesniegtu PVN deklarāciju par PVN, kas maksājams par citās dalībvalstīs sniegtajiem elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem personai, kura nav PVN maksātājs.
Iesniegtās PVN deklarācijas reģistrācijas dalībvalsts nosūta attiecīgajām patēriņa dalībvalstīm un pārskaita tām nomaksāto PVN, izmantojot drošu komunikāciju tīklu. Izmantojot MOSS, PVN maksātājiem nav jāreģistrējas klasiskajā PVN maksāšanas nolūkā katrā elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu patēriņa dalībvalstī. No 2021. gada 1. jūlija MOSS tika paplašināts attiecībā uz preču tiešsaistes tirdzniecību "B2C" tipa ("Business to Consumer") darījumos, norādīja FM.
Lielākajā daļā tiešsaistes pirkumu, ko ES veic patērētāji, maksājumi tiek veikti ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju starpniecību. Lai sniegtu maksājumu pakalpojumus, maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir specifiska informācija konkrētā maksājuma adresāta jeb maksājuma saņēmēja identificēšanai un dati par maksājuma datumu, summu un izcelsmes dalībvalsti.
Likuma grozījumu anotācijā norādīts, ka minētā specifiskā informācija ir jo īpaši svarīga saistībā ar tādiem pārrobežu maksājumiem, kuriem maksātājs atrodas vienā dalībvalstī un maksājuma saņēmējs atrodas citā dalībvalstī, trešajā teritorijā vai trešajā valstī. Šāda informācija ir vajadzīga, lai dalībvalstu nodokļu iestādes veiktu pamatuzdevumus – atklātu krāpnieciskus uzņēmumus un uzraudzītu PVN saistību izpildi. Tādēļ ir nepieciešams, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji minēto informāciju darītu pieejamu, proti, sniegtu informāciju nodokļu iestādēm nolūkā palīdzēt tām konstatēt un apkarot ar PVN saistītu pārrobežu krāpšanu, norāda ministrijā.
Krāpnieciski uzņēmumi izmanto e-komercijas iespējas, lai gūtu negodīgas tirgus priekšrocības, nepildot PVN pienākumus, piemēram, izvairoties no PVN nomaksas, likuma grozījumu anotācijā norādīja FM. Darījumu nedeklarēšana un citi PVN zaudējumi, ko rada preču piegāde ES mērogā starp uzņēmumiem ("B2B" – "Business to Business") un "B2C", 2019. gadā tika lēsti aptuveni piecu miljardu eiro apmērā.
Vienlaikus anotācijā teikts, ka nav pieejamas ES mēroga aplēses par krāpšanu saistībā ar PVN pārrobežu "B2C" pakalpojumu sniegšanas jomā, bet tikai nozares dokumentēti pierādījumi par apraidi un tiešsaistes spēlēm. Līdz ar e-komercijas pieaugumu problēma tikai palielināsies.
Ņemot vērā, ka nodokļu administrāciju rīcībā nav informācijas, kas nepieciešama, lai nodrošinātu, ka PVN noteikumi par pārrobežu e-komerciju tiek piemēroti pareizi, kā arī lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu pārrobežu e-komercijā, ir nepieciešams ieviest regulējumu, lai nodokļu administrācijas rīcībā būtu informācija, lai atklātu krāpnieciskus uzņēmumus un uzraudzītu PVN saistības, atzīmēja FM.
Ar likumprojektu plānots papildināt Pievienotās vērtības nodokļa likumu ar jaunu nodaļu, kurā tiks noteikti pienākumi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem – veikt maksājumu saņēmēju un pārrobežu maksājumu detalizētu uzskaiti attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem, ko tie sniedz katrā kalendārajā ceturksnī, sniegt VID informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem, ja ir izpildījušies direktīvā 2020/284 noteiktie nosacījumi uzskaites veikšanai, ir iestājies ziņošanas pienākums un ja kalendārā ceturkšņa laikā maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienam un tam pašam maksājuma saņēmējam sniedz maksājumu pakalpojumus tādā apmērā, kas atbilst vairāk nekā 25 pārrobežu maksājumiem.
