Bankas izveides sākumposmā bija ne mazums kritiķu, kas uzskatīja, ka ECB neizdzīvos. Un, protams, laika gaitā to skāruši dažādi satricinājumi. Jau pirmajam ECB prezidentam Vimam Duisenbergam divus gadus pēc bankas izveides nācās saskarties ar izaicinājumiem, kad eiro vērtība sasniedza visu laiku zemāko līmeni – 85 centus pret ASV dolāru. Bet jau gadu vēlāk sekoja pagrieziena punkts – pirmā eirozonas paplašināšanās. Togad par 12. eirozonas valsti kļuva Grieķija. 2002. gada Jaungada vakarā cilvēki daudzviet Eiropā stāvēja rindā pēc pirmajām eiro banknotēm. Viņu vidū arī pašreizējā bankas prezidente Kristīne Lagarda. Tolaik daudzi šaubījās par to, ka šī vērienīgā skaidras naudas nomaiņa tiks īstenota raiti.
Par Duisenberga pēcteci 2000. gadu sākumā kļuva Žans Klods Trišē, kuram vēlāk bija jāpārvar globālā finanšu krīze un valsts parāda krīze tās sākumposmā.
Eiropas Komisijas, ECB un Starptautiskā Valūtas fonda trijotnes ieviestie taupības pasākumi tolaik izraisa milzīgus sociālos nemierus.
Bet 2010. gadā Vērtspapīru tirgu programmas ietvaros banka tērē aptuveni 214 miljardus eiro obligācijām. Tas izraisīja plašu rezonansi, īpaši Vācijā, kur šī programma tika uzskatīta par izšķērdīgu valdību un neapdomīgu baņķieru barotāju.
Trišē iesākto darbu 2011. gadā pārņēma un turpināja itālis Mario Dragi, kuram savukārt bija jācīnās ar bažām par eirozonas nākotni, kam sekoja ilgstošs pārāk zemas inflācijas periods. Banka viņa vadībā uzņēmās atbildību par eirozonas lielāko banku uzraudzību, ņemot vērā finanšu krīzes laika secinājumus.
Pēc taupības laikiem, 2015. gadā, banka pārvācās uz jaunu ēku turpat Frankfurtē, uzturēšanas izmaksām pieaugot no aptuveni 500 miljoniem eiro līdz 1,3 miljardiem eiro. Tas izraisīja protestus pret izšķērdību, un simtiem cilvēku arestēti un desmitiem ievainoti. Vēlāk viens no protestiem sasniedza arī ēkas iekšpusi. Proti, vācu aktīviste Žozefīne Vita kādā preses konferencē uzlēca uz galda, pie kura sēdēja Dragi, pārtraucot viņa runu, izbārstot viņam virsū konfeti un skandinot uz sava T krekla redzamo saukli "izbeidziet ECB diktatūru" .
2019. gadā Dragi amatā nomaina Lagarda. Viņa ātri vien saskārās ar pandēmijas radītajiem izaicinājumiem. Tam sekoja Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā un enerģētikas krīze. Bet tagad bankai jācīnās ar spītīgi augsto inflāciju.
"Eiro ir radījis solidaritāti Eiropā. Tas ir bijis vienotības simbols neticamos pārbaudījumu laikos. Tagad ir pienācis laiks rakstīt nākamo eiro stāsta nodaļu. Un tas būs atkarīgs no darbībām, ko mēs kā eiropieši veiksim. Attiecībā uz ECB mūsu tūlītēja un galvenā prioritāte būs savlaicīgi samazināt inflāciju līdz mūsu vidēja termiņa mērķim – 2%," teica Lagarda.
Skatoties nākotnē, kā vēl viens no mērķiem tiek pieminēts digitālais eiro.
"Kopā ar Eiropas Centrālo banku mēs strādājam pie digitālās eiro versijas, lai papildinātu mūsu uzticamās banknotes un monētas.
Komisija drīz piedāvās priekšlikumu Eiropas digitālās valūtas tiesiskajam regulējumam," sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Lagarda neslēpj, ka nākotnē banku noteikti gaidīs arī citi izaicinājumi, ne tikai cīņa ar inflāciju. Viņa uzsvēra, ka Monetārā savienība nav galapunkts – tā ir pastāvīgs apvienošanās process. Tikmēr ECB pirmais galvenais ekonomists Otmars Isings uzskata, ka lielākais drauds eirozonai joprojām ir augstais Itālijas parāds un pieaugošais Francijas parāds un šai problēmai joprojām nepieciešams rast risinājumus.
