"Vairākas pazīmes. Viena no tām – mazie caurumiņi un raudošas egles. Tās raud par savu likteni," tā pirmās un acīmredzamākās mizgrauža klātbūtnes pazīmes raksturo Ivars Ikaunieks. Viņš gan kā Viļānu apvienības pārvaldes vadītājs, gan saimnieks privātam meža īpašumam ar šo kukaini cīnās jau vismaz trīs gadu garumā.
"Šis koks jau mums ir apzīmēts ar sarkanu krāsu, ka tas ir invadēts un to ir jāņem ārā. Mežā kādu brīdi ir tāds troksnis, jo kukaiņi aplaudē, uz vienu tādu koku uzbrūk apmēram 200-300 kukaiņi," sacīja Ikaunieks.
Šobrīd vidēji egles baļķi atkarībā no pieņemšanas vietas, diametra un kvalitātes ir maksimums 90 eiro par kubikmetru vērti. Paredzams, ka, dažādās aizsardzības zonās liedzot koku ciršanu, egļu koksnes pieejamība tirgū būs zināmi ierobežota. Taču par to, kā tas un citi faktori ietekmēs cenu turpmāk, pagaidām grūti prognozēt.
"Jebkuras šādas dramatiskas svārstības tirgū atstāj negatīvu ietekmi. Es varbūt atturētos no kaut kādiem konkrētiem skaitļiem, jo koksnes cena, pirmkārt, tā ir lieta starp pircēju un pārdevēju. Transporta izmaksas, vidējais koks konkrētajā mežaudzē, cik tas ir resns vai tievs, kas ietekmē atkal ražošanas izmaksas, un tas viss saslēdzas kopā. Vācijā tā situācija bija dramatiska, un skujkoku segmentā baļķu cena nokritās pat par 70 vai vairāk procentiem," zināja teikt Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts.
Sabiedrībā izskanējušas bažas arī par to, kā ārkārtējā situācija un tās noteikumi ietekmēs kurināmā cenu.
Valsts uzņēmumā "Latvijas Valsts meži" pērn no sešiem ar pusi miljoniem kubikmetru koksnes bojāti bija aptuveni 0,8 miljoni, un līdzīga situācija būs arī šogad. Tomēr otrā ceturkšņa piegādes tiks pildītas pilnā apmērā. Pieaugt gan varētu ar mežistrādi un feromonu slazdu izvietošanu saistītās izmaksas.
Šis esot pēdējais brīdis, lai krīze nepārvērstos par nacionāla līmeņa katastrofu, un turpmāk rūpīgi jāizvērtē katrs nākamais lēmums – pārliecināti nozares speciālisti. Tāpat lielu vērību esot jāpievērš informatīvajām kampaņām.
"Vēl viens tāds pārmetums, nezinu tieši kam, bet ļoti maz tiek stāstīts, kas tad mums būtu jādara tieši praktiski, kā tad varbūt jāliek šie kukaiņu slazdi, vai ir kādi citi pasākumi jāveic. Ļoti maz par to ir informācijas, un mēs izrādāmies esam tur, kur tagad esam, kad ir apdraudēts mūsu zaļais zelts Latvijas," sacīja Ikaunieks.
"Tas būs ļoti liels izaicinājums jebkuram – ne tikai mums, bet arī pašam Valsts meža dienestam šo sekmīgi uzrakstīto realizēt dabā. Sāksim realizēt rīcību, tad arī parādīsies riski un faktiskās iespējas," sacīja "Latvijas valsts meži" Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.
Nozares zinātāju vērtējumā cīņa ar mizgraužiem būs ilga un grūta, un tajā veiksmes faktoram ar laika apstākļiem svarīgs ir arī komandas darbs. Līdzīgi kā ar latvāņu invāziju arī šajā krīzē katram meža īpašniekam un atbildīgajiem dienestam ir sava loma kopīga mērķa sasniegšanā.
KONTEKSTS:
Pēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" informācijas, 2022. gadā bija vērojama ļoti augsta mizgrauža lidošanas aktivitāte. Dati par mizgrauža savairošanās prognozēm arī 2023. gadā liecina, ka ir iespējama masveida egļu mežaudžu bojāeja Vidzemes reģionā, kā arī ievērojami pieaugs egļu mežaudžu apdraudējums Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionā.
Lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgraužu postījumus, no 1. aprīļa 32 pašvaldībās izsludināta ārkārtējā situācija. Tās laikā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi mizgrauža aktivitātes samazināšanai, tostarp vietām būs aizliegta koku ciršana.
