Zviedrijas tiesa atzīst dokumentālistu vainu prāmja «Estonia» miera traucēšanā

Divi zviedru dokumentālisti, kuri filmēja 1994. gadā nogrimušā prāmja "Estonia" vraku, atzīti par vainīgiem avārijas vietas neaizskaramības pārkāpšanā. 2019. gadā notikušās filmēšanas laikā "Estonia" korpusā atklāja milzīgu caurumu, par kuru iepriekš nebija zināms.

Gēteborgas apgabaltiesa pirmdien paziņoja, ka režisors Henriks Evertsons un operators Linuss Andešons ir pārkāpuši Zviedrijas likumu, kas sargā "Estonia" traģēdijas upuru mieru un aizliedz jebkādas darbības kuģa vraka tuvumā.

Tiesas lēmumā teikts, ka mirušo piemiņas sargāšana ir svarīgāka par vārda brīvības un informācijas aizsargāšanu.

Evertsons un Anderšons tika apsūdzēti par "Estonia" vraka neaizskaramības pārkāpšanu.

Tiesa atzina Evertsona un Andešona motīvu par vainu mīkstinošu apstākli un piesprieda viņiem naudas sodu, kas ir proporcionāls viņu ienākumiem. Tiesa viņiem piesprieda attiecīgi 22 400 un 18 800 kronu (2270 un 1750 eiro) lielus naudassodus.

Pērn pirmās instances tiesa Gēteborgā abus filmas ""Estonia" – atklājums, kas maina visu" veidotājus attaisnoja apsūdzībās par tā dēvētā "Estonia" likuma pārkāpšanu.

Lai gan Evertsons un Anderšons pērn februārī uzvarēja prāvā pirmās instances tiesā, apelāciju tiesa šogad februārī nolēma, ka lieta ir atkārtoti izskatāma.

Zviedrija, Somija un Igaunija 1995. gadā vienojās kuģa vraku neizcelt no dzelmes un piešķīra vrakam traģēdijas upuru pēdējās atdusas vietas statusu, kā arī ar likumu aizliedza traucēt aizgājēju mieru.

Pirmās instances tiesa attaisnojošajā spriedumā atzina, ka abi apsūdzētie ir pārkāpuši minēto Zviedrijas likumu, bet nav saucami pie atbildības, jo tobrīd atradušies starptautiskajos ūdeņos uz kuģa ar Vācijas karogu, un Vācija nav parakstījusi vienošanos par katastrofas upuru pēdējās atdusas vietu.

Apelāciju tiesa secināja, ka Zviedrijas likums tomēr attiecas uz vietējiem filmas veidotājiem.

Filmas uzņemšanas grupa, kas vraka izpētei 2019. gada septembrī izmantoja tālvadības zemūdeni, filmēšanas gaitā atklāja nogrimušā kuģa korpusā četrus metrus lielu caurumu. Dokumentālistu atklājums raisījis šaubas par oficiālās izmeklēšanas atzinumiem. Filmai ir sagatavota arī otrā daļa.

Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija 1997. gadā secināja, ka prāmis nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ. Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.

Filmas režisors Evertsons "Postimees" paudis viedokli, ka "sākumā bija politiska vienošanās starp trim valstīm. Nav ierasts, ka valdības vada tādu izmeklēšanu. Tas padara problemātisku uzticamību šādām izmeklēšanām".

Nākot gaismā filmētāju atklājumam, Igaunija, Somija un Zviedrija paziņoja, ka veiks jaunu izmeklēšanu.

Pēc tam, kad tika pieņemti atbilstoši likuma grozījumi, pēdējā laikā vraka vietā ir bijuši Zviedrijas un Igaunijas eksperti, kuri vāc jaunus datus par prāmi, tā nogrimšanas apstākļiem.

Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri.

KONTEKSTS:

Prāmis "Estonia" nogrima vētrainā 1994. gada 28. septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz kuģa bija 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Tā bija katastrofa ar lielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.

Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija 1997. gadā secināja, ka prāmis "Estonia" nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ. Saskaņā ar oficiālo versiju, stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.

2020. gadā, nākot gaismā filmētāju atklājumam par caurumu vraka sānos, Igaunija, Somija un Zviedrija paziņoja, ka veiks jaunu izmeklēšanu.

2021. gada vasarā uz prāmja nogrimšanas vietu vispirms devās Igaunijas, Zviedrijas un Somijas valdību atbalstītā ekspedīcija. Pēc tam izpēti veica arī otra ekspedīcija, kas privāti finansēta ar laikraksta "Postimees" un citu Igaunijas un Zviedrijas sponsoru līdzekļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti