Prokuratūra pirmdien informēja, ka izmeklēšana ir atsākta, jo vēl arvien pastāv ticams iemesls uzskatīt, ka Asanžs pastrādājis izvarošanu 2010.gadā.
Asanžs, kurš noliedz apsūdzības izvarošanā, septiņus gadus izvairījās no izdošanas Zviedrijai, patveroties Ekvadoras vēstniecībā Londonā.
Taču pagājušajā mēnesī 47 gadus vecais Asanžs tika izlikts no vēstniecības, un Lielbritānijas policija viņu aizturēja.
Lielbritānijas tiesa piesprieda viņam 50 nedēļu cietumsodu par atbrīvošanas nosacījumu pārkāpšanu 2012.gadā.
2017.gadā Zviedrijas prokuratūra nolēma izbeigt izmeklēšanu izvarošanas lietā, skaidrojot, ka izsmeltas visas iespējas tālākai izmeklēšanai, kamēr Asanžs uzturas Ekvadoras vēstniecībā.
Pēc Asanža atbrīvošanas un izmeklēšanas atsākšanas, visticamāk, aktualizēsies jautājums, kurš izdošanas lūgums kļūs par prioritāti - ASV vai Zviedrijas.
ASV vēlas tiesāt Asanžu par desmitiem tūkstošu slepenu ASV dokumentu publiskošanu.
Pats Asānžs uzskata, ka viņa izdošana Zviedrijai nozīmēs tālāku izdošanu Amerikas Savienotajām Valstīm.
Zviedrijas ģenerālprokurora vietniece Ēva Marija Pēršone gan paziņoja, ka izmeklēšana tiks atsākta, bet, ja Asanžu izraidīs uz Zviedriju, viņu neizdos ASV bez Lielbritānijas piekrišanas.
“Es šodien esmu izlēmusi atvērt izmeklēšanu, jo joprojām ir pamats aizdomām, ka Asanža kungs varētu būt pastrādājis izvarošanu. 2017.gadā pieņemtais lēmums slēgt šo izmeklēšanu nebija balstīts uz grūtībām ar pierādījumiem, bet gan uz grūtībām, kas traucēja izmeklēšanu. Tagad, kad viņš ir pametis Ekvadoras vēstniecību, lietas apstākļi ir mainījušies, un es uzskatu, ka ir pamats turpināt izskatīt šo lietu.
Es ceru drīzumā nopratināt Asanža kungu un lūgšu Zviedrijas tiesu viņu aizmuguriski apcietināt. Tāpat tiks izdots Eiropas aresta orderis, kas stāsies spēkā pēc tam, kad viņš būs izcietis pašreizējo 50 nedēļu apcietinājumu Lielbritānijā.
Ja Džuliens Asānžs tiks izraidīts uz Zviedriju, viņš netiks tālāk izdots trešajai valstij bez Apvienotās Karalistes piekrišanas,” skaidroja Pēršone.
Zviedru izmeklētāji cer, ka Asānžu izdosies nopratināt laikā, jo noilgums izvarošanu lietā iestāsies tikai 2020.gada augustā. Noilguma dēļ jau ir atceltas arī savulaik izvirzītās apsūdzības par uzmākšanos.
Pats Džuliens Asānžs iepriekš vairākkārt ir noraidījis viņam izvirzītās apsūdzības, norādot, ka seksuālos sakaros ar abām apsūdzības izvirzījušajām sievietēm viņš stājies tikai pēc abpusējas piekrišanas.
Viņa advokāts Zviedrijā Pērs Samuelsons paudis izbrīnu par Zviedrijas tiesas lēmumu, saucot to par nesamērīgu.
“Manuprāt, Zviedrija rīkojas apkaunojoši, atjaunojot sākotnējo izmeklēšanu šādā veidā. Manuprāt, tas ir pilnīgi neprātīgs lēmums. Mēs runājam par desmit gadus seniem notikumiem un par personu, kurai draud izraidīšana uz Amerikas Savienotajām Valstīm,” norādīja advokāts.
Iespējamā Džuliena Asānža izdošana Amerikas Savienotajām Valstīm ir saistīta ar vēl vairākām nopietnām apsūdzībām. ASV varas iestādes apsūdz “Wikileaks” dibinātāju par sazvērestību, sadarbojoties ar bijušo ASV izlūkdienestu analītiķi Čelsiju Meninngu un cenšoties uzlauzt ASV aizsardzības ministrijas datubāzes.
Čelsija Menninga nodeva “Wikileaks” simtiem tūkstošus slepenu dokumentu, atklājot ASV noziegumus Irākā, kā arī publiskojot diplomātisko saraksti par daudzām pasaules valstīm. Šī lieta ir izraisījusi asas diskusijas par to, vai Asanža iespējamā tiesāšana nav saistāma ar mēģinājumiem ierobežot vārda brīvību.
