"Manuprāt, vairums cilvēku profesijā nesaskatīja šāda viļņa iespēju. Viņi runāja par dažādiem klāsteriem," sarunā ar laikrakstu "Aftenposten" izteicies Levēns.
Ar šo paziņojumu viņš nācis klajā dažas stundas pirms tam, kad atklātībai tika nodots ziņojums, ko sagatavojusi komisija, kas izveidota, lai izvērtētu Zviedrijas reakciju uz Covid-19 pandēmiju.
Vasarā Zviedrijas kreisā mazākuma valdība paziņoja, ka komisija tiks izveidota tikai tad, kad krīze būs galā, taču bija spiesta to darīt agrāk.
Zviedrijas statistikas pārvalde pirmdien pavēstīja, ka novembrī kopumā reģistrēti 8066 nāves gadījumi, kas ir augstākais mirstības rādītājs, kāds valstī reģistrēts kopš tā dēvētās spāņu gripas pandēmijas pirmā gada. 1918. gada novembrī Zviedrijā bija reģistrēti 16 600 nāves gadījumi.
Šogad Zviedrijā inficēšanās ar Covid-19 konstatēta 320 098 cilvēkiem un reģistrēti 7514 sērgas izraisīti nāves gadījumi, kas ir ievērojami vairāk nekā kaimiņos esošajā Norvēģijā, Somijā un Dānijā.
Rudenī Zviedrijā tika novērots straujš inficēšanās gadījumu skaita pieaugums, kas radīja veselības aprūpes sistēmas pārslodzi.
Infekcija strauji izplatījās zviedru mediķu vidū, un valdība bija spiesta ķerties pie stingrākiem ierobežojumiem, tostarp aizliedzot bāriem un restorāniem pēc plkst.22 tirgot alkoholu. Aizliegts arī sabiedriskās vietās pulcēties vairāk nekā astoņām personām.
Tikmēr valdības izveidotā komisija otrdien atzinusi, ka Zviedrija pandēmijas laikā nav spējusi pasargāt veco ļaužu aprūpes namu iemītniekus. Komisija norādījusi uz "strukturāliem trūkumiem, kas ilgu laiku jau bijuši labi zināmi".
"Šie trūkumi noveduši pie tā, ka aprūpes nami bija nesagatavoti un nepietiekami apgādāti, lai tiktu galā ar pandēmiju," teikts komisijas ziņojumā.
Starp trūkumiem minēta personāla aizsarglīdzekļu nepietiekamība, analīžu kavēšanās un novēlota apmeklējumu aizliegšana.
Komisija norādījusi, ka atbildīga par šiem trūkumiem ir gan esošā valdība, gan iepriekšējās valdības.
“Es piekrītu komisijas viedoklim, ka daudzi trūkumi, kas tika atklāti šī gada laikā, ir saistīti ar strukturālām un sen zināmām problēmām. Vecāka gadagājuma cilvēku aprūpe nebija pietiekama. Vecāko cilvēku aprūpes darbinieki lielā mērā tika atstāti novārtā šīs krīzes priekšā. Šai valdībai ir sava daļa atbildības, tāpat kā iepriekšējām valdībām, kuras šajā sakarā nav veikušas pietiekamus pasākumus,” paziņoja Zviedrijas veselības un sociālo lietu ministre Lena Hallengrēna.
