Pēc 9.septembrī notikušajām Zviedrijas parlamenta vēlēšanām ne valdošajiem sociāldemokrātiem, ne Moderātu partijas vadītajai labēji centriskajai opozīcijai neizdevās nodrošināt vairākumu jaunajā parlamentā. Levēna kreisā bloka spēkiem, kuru vidū ir arī Zaļie un formāli valdību atbalstošo bijušo komunistu Kreisā partija, pašlaik ir 144 vietas parlamentā, bet četru partiju labēji centriskajai Aliansei – tikai par vienu mazāk.
Abas šīs grupas ir noraidījušas iespēju nākotnē sadarboties ar imigrācijas pretiniekiem no "Zviedrijas demokrātiem".
Otrdien parlamentā notika uzticības balsojums Stefanam Levēnam, un, kā tika prognozēts iepriekš, premjers šajā balsojumā zaudēja. Par viņa palikšanu amatā nobalsoja vien 142 deputāti, bet par viņa atsaukšanu – 204. Tas nozīmē, ka
Levēnam amatu nāksies pamest, taču viņš turpinās pildīt valdības vadītāja pienākumus līdz brīdim, kamēr tiks izveidota jauna valdība.
Pēc otrdienas balsojuma Levēns paziņoja, ka viņš kā joprojām lielākās Zviedrijas partijas līderis turpinās darbu ar mērķi izveidot vēl vienu Ministru kabinetu, kas spētu pārvarētu politiskās plaisas. Viņš arī norādījis, ka jaunu vēlēšanu sarīkošana nebūtu tas, ko vēlas vēlētāji.
Taču viss liecina, ka Stefans Levēns, visticamāk, nebūs nākamais premjerministra amata kandidāts. Šī pretendenta izvirzīšana tagad ir Zviedrijas parlamenta – Rigsdāga – spīkera rokās. Un šajā amatā šonedēļ tika apstiprināts nevis valstī lielākās Sociāldemokrātu partijas kandidāts, bet gan konservatīvās Moderātu partijas pārstāvis Andreass Norlens, kurš jau tuvākajās nedēļās tiksies ar parlamentā ievēlēto partiju pārstāvjiem.
Lai arī šis balsojums ir anonīms, tiek uzskatīts, ka Norlena apstiprināšanu ir nodrošinājuši galēji labējie "Zviedrijas demokrāti", acīmredzot, vēloties saņemt arī kaut ko pretī. Kā norāda izdevums „Dagens Nyheter” – ja "Zviedru demokrāti" vēlas pildīt savus priekšvēlēšanu solījumus, viņiem būs nepieciešams pieprasīt lielāku ietekmi.
Līdz ar Andreasa Norlena apstiprināšanu amatā aizvien lielāka kļūst varbūtība, ka nākamās valdības veidošanai varētu tikt virzīts Moderātu partijas līderis Ulfs Kristersons. Pirms uzticības balsojuma pašreizējai valdībai Kristersons norādīja, ka valstij ir nepieciešama jauna valdība, kas būtu spējīga īstenot reformas un kurai ir atbalsts ļoti plašā politiskajā spektrā.
Taču arī viņam ar valdības izveidošanu varētu rasties grūtības, jo Alianses rindās nav vienotības par sadarbību ar trešo lielāko partiju – jau minētajiem „Zviedrijas demokrātiem”. Izskanējusi informācija, ka gan Moderāti, gan "Kristīgie demokrāti" varētu censties panākt vienošanos ar “Zviedrijas demokrātiem”, piemēram, pretrunīgi vērtētajā imigrācijas jautājumā. Taču abas pārējās alianses partijas – Centristi un liberāļi – šādu vienošanos nosaukušas par nepieņemamu un gatavi Aliansi pamest.
Paši “Zviedru demokrāti” ir paziņojuši, ka ir gatavi sarunāties un sadarboties ar visām politiskajām partijām, taču partijas līderis Džimijs Okesons uzsvēris, ka tiks gremdēta jebkura potenciālā valdība, kas nedos “Zviedru demokrātiem” nekādu ietekmi. Tieši tāpēc netiek izslēgts, ka par spīti sociāldemokrātu iepriekš paustajai pretestībai Alianses mazākuma valdības atbalstīšanai abas puses varētu vienoties par tādiem lieliem politiskiem jautājumiem kā, piemēram, valsts budžeta apstiprināšana.
Gadījumā, ja valdības veidošana būs neveiksmīga četras reizes pēc kārtas, tiks izsludinātas jaunas parlamenta vēlēšanas. Jāpiebilst gan, ka šāds scenārijs Zviedrijā vēl nekad nav īstenojies.
KONTEKSTS:
Zviedrijas parlamenta vēlēšanās kreisais bloks, kurā galvenais spēks ir sociāldemokrāti, un centriski labējo partiju savienība saņēma līdzīgu balsu skaitu un līdzīgu mandātu skaitu. Tāpēc eksperti atkārtoti norāda, ka sarunas par jaunās valdības veidošanu būs ļoti sarežģītas, un netiek izslēgta pat ārkārtas vēlēšanu iespēja.
