Diskusijas par to, vai vēsturiski neitrālajai Zviedrijai vajadzētu pievienoties Ziemeļatlantijas līguma aliansei, pēdējo pāris gadu laikā ir kārtējo reizi aktivizējušās. Sabiedriskās domas aptaujas pagājušā gada otrajā pusē liecināja, ka pēc ilgāka laika pirmo reizi pievienošanās NATO atbalstītāju skaits ir nedaudz pārsniedzis šādas idejas pretinieku skaitu. Proti, nedaudz vairāk kā 40% zviedru atbalstītu pievienošanos NATO, bet nedaudz mazāk kā 40% ir pret to.
Līdzīga situācija ir arī Somijā, kura, līdzīgi kā Zviedrija, pašlaik vairāk strādā pie tā, lai sadarbība ar NATO pastiprinātos, saglabājot līdzšinējo atrašanos ārpus bloka. Abas valstis atzīst, ka tehniski pievienošanās NATO būtu īstenojama ļoti viegli, taču daudz grūtāk būtu atrast tam politisko gribu.
Bieži vien politiķu paziņojumos kā viens no galvenajiem iemesliem, lai neiestātos NATO, ir tieši iespējamā Krievijas pretreakcija.
Un šajās dienās jautājums atkal nonācis avīžu pirmajās lappusēs. Intervijā zviedru izdevumam “Dagens Nyheter” Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paudis savu viedokli par Krievijas iespējamo reakciju gadījumā, ja Zviedrija izlemtu pievienoties NATO.
Lavrovs paziņojis, ka, lai arī katrai valstij ir tiesības izvēlēties savas aizsardzības formas, tostarp dalību aliansēs, NATO infrastruktūras pietuvošanās Krievijas robežai nozīmēšot tikai to, ka Maskava būs spiesta īstenot militāri tehniskus pretpasākumus. Pēc Lavrova vārdiem, neviens nerunā par to, ka neitrālā Zviedrija vai Somija varētu Krievijai uzbrukt, taču šīs vairs nebūtu neitrālas valstis, bet gan militāri politiska bloka dalībnieces, kuras uzskata Krieviju par draudu un mēģina to dažādā veidā ierobežot.
Šie izteikumi jau guvuši atbalsi Zviedrijā. Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrēma paziņojusi, ka atrašanās ārpus militārajām aliansēm pašlaik valstij kalpo ļoti labi un šāda politika saglabāsies arī turpmāk.
Savukārt premjerministrs Stefans Lēvens uzsvēris, ka Lavrova izteikumi ir nevajadzīgi un nevietā, jo Zviedrija pati nosaka savas drošības prioritātes un vēlas, lai šāda pozīcija tiktu cienīta.
Daudz aktīvāk gan ir noskaņota Zviedrijas opozīcija, kas pieprasījusi, lai Sergejs Lavrovs izskaidro savus paziņojumus ar militāri tehniskajiem pretpasākumiem. Tāpat tiek pieprasīts, lai paskaidrojumu sniegšanai uz ārlietu ministriju tiktu izsaukts Krievijas vēstnieks.
Šie izteikumi un intervija publicēta laikā, kad arī Somijā ir publicēts valdības komisijas ziņojums par to, kādas varētu būt iespējamās sekas no valsts pievienošanās NATO.
Ziņojumā uzsvērts, ka, ņemot vērā Krievijas iepriekšējo reakciju uz NATO paplašināšanos, politiskā un ekonomiskā pretreakcija noteikti būtu spēcīga un pat ļoti skarba, īpaši pārejas periodā. Lai arī šādas pretreakcijas, visticamāk, līdz spēka pielietošanai neaizietu, pretpasākumus būtu grūti paredzēt. Tāpat ziņojumā norādīts, ka iespējamā pievienošanās NATO būtu jāīsteno tikai saskaņojot savas darbības ar Zviedriju – vai nu kopā iestājoties, vai kopā paliekot ārpus alianses.
