Par zemūdeni jūs nevarat pat spekulēt. Mēs esam devuši drošības spēkiem uzdevumu censties noskaidrot, kas tas ir. Un, ja mums nav šīs atbildes, tad mēs nevaram nākt klajā ar spekulācijām. Tam šobrīd par agru,” sacīja Levēns.
Viņš norāda, ka arī attiecības ar Krieviju patlaban nemainīsies. Tiesa, attiecībā pret Krievijas politikā Ukrainā, Zviedrija ir bijusi kritiska. „Mums šajā ziņā ir pilnīgi cieta pozīcija, kas atbilst Eiropas Savienības pozīcijai. Mums ir tā pati pozīcija, kad runa ir par sankcijām. Un ka Krievijai ir jārīkojas un jāparāda izmaiņas uz vietas – Ukrainā,” saka Levēns.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka izzināt, kas par objektu vai objektiem ir bijuši Zviedrijas ūdeņos, ir grūti. „Tas ir milzīgs akvatorijas apgabals, kas ir jāpārmeklē. Tas nav viegls uzdevums. Drošības spēki dara to labāko. Viņu veikums ir profesionāls. Taču tas ir ļoti sarežģīti, sacīja Levēns. Viņš arī norādīja, ka pagaidām nespekulēs, vai šis gadījums stimulēs Zviedriju tuvināties NATO.
Jau vēstīts, ka svētdien Zviedrijas bruņoto spēku pārstāvji apstiprināja, ka pie valsts krastiem manīta, visticamāk, ārvalstu zemūdene. Medijos izskan pretrunīga informācija – tur varētu būt avarējis gan neliels zemūdens aparāts, gan pat ar kodolieročiem aprīkota Krievijas zemūdene.
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedz informāciju par iespējamu incidentu ar krievu zemūdeni.
Valsts piekrastē notiek izlūkošanas operācija, kurā iesaistīti kuģi, helikopteri un vairākas sauszemes vienības. Pēc mediju ziņām, tā ir Krievijas minizemūdene jeb kāds zemūdenes aparāts, kuru Stokholmas arhipelāga ūdeņos piemeklējušas tehniskas problēmas. Zviedrijas armija esot pārtvērusi tā pārraidīto trauksmes signālu krievu valodā, kas bijis domāts bāzei Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
