Līdzīgas bažas vācu izdevumā "Tagesspiegel" paudusi arī autore Klaudija fon Zalcena, kura rakstījusi arī par zviedru pieredzi. Viņa atgādina, ka arī Vācijas federālais konstitūcijas aizsardzības dienests ir vērsusies pie sabiedrības ar līdzīgiem brīdinājumiem, norādot, ka kopš Ukrainas krīzes sākuma arī Vācijā ir aktivizējusies Krievijas propagandas kampaņa un dezinformācijas pastiprināšanās. Kopīgi ar izlūkdienestiem ir izstrādāts ziņojums par Krievijas darbībām un ietekmi uz Vācijas politisko klimatu
Šis ziņojums gan vēl tiekot pārbaudīts un nav zināms, kādus soļus spers Vācijā, kur, kā zināms, šogad notiks federālās vēlēšanas.
Kā savā jaunākajā pētījumā, kas publicēts "Stratēģisko pētījumu žurnālā", norāda tā autors Martins Kraghs un viņa kolēģis Sebastians Osbergs, pēdējo gadu laikā Krievija ir izvērsusi aktīvu darbību pret Zviedriju, kas, lai arī ir uzskatāma par salīdzinoši mazu valsti, tomēr atrodoties ģeopolitiski ļoti svarīgā Eiropas reģionā.
Pētnieki uzskata, ka Krievijas īstenotās politikas galvenais mērķis Zviedrijā un Baltijas jūras reģionā, ir panākt pašreizējā ģeostratēģiskā "Status Quo" saglabāšanu, kas nozīmētu arī NATO klātbūtnes samazināšanu reģionā. Un tas nozīmētu arī diskusiju mazināšanos Zviedrijā par nepieciešamību pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei.
Šo mērķu sasniegšanai tiekot izmantots ļoti plašs līdzekļu loks, sākot ar tiešiem militāriem draudiem un dezinformācijas, beidzot ar dažādu ietekmes aģentu, piemēram, lobiju un dažādu domnīcu piesaistes Krievijas pozīcijas stiprināšanai.
Daudzas no šīm metodēm un izmantotā terminoloģija atgādinot Auksto karu un Krievijas specdienestu leksiku.
Kā vienu no piemēriem dezinformācijas izplatīšanai pētījuma autori min rakstu par Zviedrijas aizsardzības ministra Petera Hultkvista it kā vēršanos pie valsts lielākā aizsardzības koncerna ar aicinājumu piegādāt ieročus Ukrainai. Pētnieki noskaidrojuši, ka koncerna vadītājs uzņēmumā sen vairs nav strādājis, vēstule rakstīta nevis zviedriski, bet angliski, bet ministra paraksts izmantots, izmantojot internetā pieejamus paraugus. Rezultātā šāda informācija izplatīta gan Kremlim lojālajās interneta vietnēs, gan sociālajos tīklos. Kopš 2014. gada beigām līdz pērnā gada vidum konstatēti vismaz 26 šādi viltojumi.
Sebastians Oisbergs intervijā Zviedrijas radio arī norāda, ka galvenais kampaņas instruments ir bijusi Krievijas valsts ziņu aģentūras "Sputnik" zviedriskā versija, kur gada laikā līdz tās slēgšanai pagājušā gada pavasarī publicēti četri tūkstoši ziņu. Tajos raksturīgi atslēgvārdi „krīze Rietumos”, Krievijas pozitīvai tēls, Rietumu agresija, starptautiskā sadarbība ar Krieviju, Rietumu politikas neveiksmes un tā tālāk.
