Sadaļas Sadaļas

Zviedrijas premjers atkāpies no amata, sāksies sarunas par jaunas valdības veidošanu

Zviedrijas valdības vadītājs Stefans Levēns pirmdien paziņoja par demisiju, aicinot parlamenta priekšsēdētāju sākt sarunas par jaunas valdības veidošanu. Par šādu lēmumu Levēns paziņojis pēc pagājušajā nedēļā zaudētā uzticības balsojuma, kas viņam atstāja divas izvēles – vai nu izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas, vai arī atkāpties no amata.

Kā norādījis Levēns, Covid-19 pandēmijas dēļ situācija valstī pašlaik ir ļoti sarežģīta, un, ņemot vērā, ka nākamās parlamenta vēlēšanas ir paredzētas jau pēc gada, pirmstermiņa vēlēšanu rīkošana nebūtu Zviedrijas interesēs.

“Zviedrijas iedzīvotāji sagaida, ka ievēlētie politiskie līderi paši atrisinās šo situāciju, nevis uzreiz uzgrūdīs atbildību vēlētājiem,” Levēns sacīja Zviedrijas Radio.

Zviedrijas parlaments pirms nedēļas izteica neuzticību sociāldemokrāta Levēna vadītajai mazākuma valdībai, kas vairs nevarēja rēķināties ar pietiekamu balsu skaitu lēmumu pieņemšanai.

Par neuzticības izteikšanu valdībai nobalsoja 181 no 349 parlamenta deputātiem.

Parlamenta priekšsēdētājs tagad sāks sarunas ar parlamentā pārstāvēto partiju līderiem, lai mēģinātu izveidot jaunu valdību. Nav izslēgts, ka valdības vadītāja posteni atkal varētu ieņemt Levēns.

Sociāldemokrātu līderis paziņoja, ka viņš esot gatavs vadīt valdību, kurai būs parlamenta atbalsts.

“Visu savu apzinīgo dzīvi esmu uzskatījis, ka ir dīvaini pašam neuzņemties atbildību sarežģītā situācijā un teikt, lai to dara kāds cits. Jā, būt valdības vadītājam ir grūti, bet vienlaikus ir lepnums pārstāvēt savu valsti šajā amatā. Tas ir grūts darbs, bet kādam tas ir jādara,” uzskata Levēns.

Uz premjera posteni varētu pretendēt arī Moderātu partijas līderis Ulfs Kristersons, kurš jau pēc parlamenta vēlēšanām 2018. gadā mēģināja izveidot valdību, bet neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

63 gadus vecais Levēns ir Zviedrijas premjers kopš 2014. gada. Viņa vadītais ministru kabinets pagaidām turpinās darbu, kamēr nav izveidota jauna valdība.

Parlamenta spīkers vismaz četras reizes varēs izvirzīt premjera amata kandidātus. Ja neviens no viņiem neiegūs parlamenta vairākuma atbalstu, būs jārīko ārkārtas vēlēšanas.

Nākamās parlamenta vēlēšanas ir plānotas 2022. gada septembrī.

KONTEKSTS:

Neuzticības balsojumu Levēna valdībai ierosināja galēji labējā partija “Zviedrijas demokrāti”. To atbalstīja arī galēji kreisie, kas līdz šim bija nodrošinājuši parlamentāro atbalstu sociāldemokrātu un zaļo veidotajai mazākuma valdībai.

Kreisā partija pieprasīja Levēnam atmest ieceri par atteikšanos no īres griestiem jaunuzceltajos dzīvojamajos namos. Zviedrijā ir spēkā stingra īres griestu sistēma, kas ierobežo īres cenas, bet valdība ierosināja mainīt sistēmu, lai jaunuzceltos namos īres cenas noteiktu saskaņā ar brīvā tirgus likumiem.

Īres griestu dēļ nekustamo īpašumu biznesam trūkst motivācijas būvēt jaunus īres namus, tādēļ Zviedrijas lielpilsētās vērojams mājokļu deficīts, rindā uz īres tiesībām nākas gaidīt gadiem ilgi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt