Socioloģiskais dienests “Ipsos” pēc Zviedrijas izdevēju asociācijas pasūtījuma februārī veiktajā pētījumā noskaidroja, ka 76% aptaujāto uzskata – viltus un izdomātās ziņas “stipri ietekmē” vai “ietekmē” arī notikumu un aktuālo problēmu uztveršanu, ziņo “The Local”.
Seši no desmit respondentiem arī apgalvoja, ka ne retāk kā reizi mēnesī sastopas ar ziņu sižetiem, kurus viņi neuzskata par pilnībā patiesiem.
Četri no desmit aptaujātajiem arī apgalvoja, ka ne retāk kā reizi nedēļā redz ziņojumus, kas ir pilnībā safabricēti vai melīgi.
Izdevēju asociācijas analītiķis Tobiass Lindbergs, komentējot pētījuma datus, pauda, ka “atrast kopsaucēju kļūst aizvien grūtāk – tādā ziņā, ka mēs vairs nespējam vienoties pat par to, kādi ir pamatfakti”.
Taču saskaņā ar aptauju zviedri uzskata, ka par viltus ziņu lavīnu atbildīgi mediji. Tā domā astoņi no desmit respondentiem, bet pašu patērētāju atbildību, piemēram, izplatot viltus ziņas sociālajos tīklos, atzīst seši no 10 aptaujātajiem.
Citi iepriekš veiktie pētījumi liecināja, ka katrs piektais Zviedrijas iedzīvotājs vispār neuzticas masu medijiem, norādīja Lindbergs.
Uzticība medijiem Zviedrijā (40%) ir zemāka nekā Somijā (65%), bet augstāka nekā ASV (33%), piebilda analītiķis, atsaucoties uz “Reuters Institute Digital News report 2016” pētījumu.
Iepriekš pērnā gada nogalē arī ASV “Pew Research Centre” līdzīgā aptaujā noskaidroja, ka liela daļa ASV iedzīvotāju nespēj orientēties informācijas plūsmā, noturot par viltus ziņām arī īstus un patiesus sižetus, un rezultātā zaudējot ticību arī medijiem ar nevainojamu reputāciju.
