Zviedrijas parlaments izsaka neuzticību valdībai, iespējamas ārkārtas vēlēšanas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Zviedrijas parlaments pirmdien izteica neuzticību sociāldemokrāta Stefana Levēna vadītajai mazākuma valdībai, kas vairs nevarēja rēķināties ar pietiekamu balsu skaitu lēmumu pieņemšanai.

Par neuzticības izteikšanu valdībai nobalsoja 181 no 349 parlamenta deputātiem, ziņo “AFP”.

Politiķi cer izvairīties no ārkārtas vēlēšanām

Levēnam tagad ir iespēja vai nu atkāpties no amata, vai arī izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas. Zviedrijas politikas vērotāji spriež, ka Levēns atkāpsies, jo vairumam partiju pirmstermiņa vēlēšanās šobrīd nebūtu izdevīgas.

Levēns pavēstīja, ka saskaņā ar likumu viņam vēl ir nedēļa laika, lai izlemtu, kuru no diviem scenārijiem izvēlēties. Levēns paudis gatavību runāt ar citām partijām, lai mēģinātu vienoties par jaunas valdības izveidošanu, tādējādi izvairoties no pirmstermiņa vēlēšanām.

"Manā gadījumā tā ir atbildības uzņemšanās par to, kas valstij ir labāk. Protams, būtu bijis vieglāk padoties un pateikt, ka nav vietas kompromisiem, bet es domāju, ka cilvēki visā valstī sagaida, ka mēs atradīsim risinājumus," pēc neuzticības balsojuma atzina Levēns.

"Valdībai tagad ir nedēļa laika. Mēs runāsim ar mūsu partneriem, partijām un dažādos formātos apsvērsim, kuru ceļu mums izvēlēties. Mana galvenā uzmanība vienmēr ir bijusi un būs pievērsta tam, lai darītu to, kas ir vislabākais Zviedrijai.”

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas ir plānotas 2022. gada septembrī, bet gadījumā, ja tiktu izsludinātas ārkārtas vēlēšanas, tām jānotiek trīs mēnešu laikā.

"Ilgu laiku izskatījās, ka mazākuma valdībai izdosies noturēties līdz termiņa beigām, tomēr valdības pamatos iebūvētās nesaskaņas izrādījās pārāk lielas," Zviedrijas televīzijai atzina politikas komentētājs Matss Knutsons.

Konflikts par īres griestu likumu

Levēna atkāpšanās gadījumā parlamenta priekšsēdētājam jāsāk sarunas ar partijām par jaunas valdības veidošanu, bet Zviedrijas politikas analītiķi pieļauj, ka arī jaunās valdības veidošana varētu tikt uzticēta Levēnam. 63 gadus vecais sociāldemokrātu līderis Levēns sevi apliecinājis kā veikls politiķis, jo kopš 2014. gada darbojies mazākuma valdības apstākļos.

Neuzticības balsojumu valdībai ierosināja galēji labējā partija “Zviedrijas demokrāti”. To atbalstīja arī galēji kreisie, kas līdz šim bija nodrošinājuši parlamentāro atbalstu sociāldemokrātu un zaļo veidotajai mazākuma valdībai.

Kreisā partija pieprasīja Levēnam atmest ieceri par atteikšanos no īres griestiem jaunuzceltajos dzīvojamajos namos. Zviedrijā ir spēkā stingra īres griestu sistēma, kas ierobežo īres cenas, bet valdība ierosināja mainīt sistēmu, lai jaunuzceltos namos īres cenas noteiktu saskaņā ar brīvā tirgus likumiem.

Īres griestu dēļ nekustamo īpašumu biznesam trūkst motivācijas būvēt jaunus īres namus, tādēļ Zviedrijas lielpilsētās vērojams mājokļu deficīts, rindā uz īres tiesībām nākas gaidīt gadiem ilgi.

Politiskā krīze Levita vizītes laikā

Lai gan centriski labējā opozīcija atbalsta valdību īres griestu jautājumā, konservatīvā Moderātu partija un kristīgie demokrāti paziņoja, ka atbalstīs neuzticības balsojumu, tādējādi nodrošinot Levēna valdības gāšanai nepieciešamo vairākumu.

Sociāldemokrātu līderis Levēns ir Zviedrijas premjers kopš 2014. gada. Zviedrijas parlamenta vēsturē bija notikuši 11 neuzticības balsojumi, bet nevienā no tiem nebija izdevies panākt valdības krišanu. Levēns bija pārcietis sešus no šiem balsojumiem.

Jāpiebilst, ka pašlaik oficiālā vizītē Zviedrijā atrodas Latvijas prezidents Egils Levits, kuram otrdien ir paredzēta tikšanās ar Zviedrijas premjeru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti