Riksdagā ir 349 deputātu vietas, un pašlaik izskatās, ka labējo spēku bloks ir ieguvis 175 mandātus, bet kreiso spēku blokam ir 174 mandāti.
Kreiso spēku blokā ir pašlaik valdošie sociāldemokrāti, kas ieguvuši 108 vietas parlamentā, kā arī Kreisā partija (24), Centra partija (24) un Zaļā partija (18).
Savukārt labējo spēku bloku varētu veidot "Zviedrijas demokrāti" (73), Moderātu partija (67), Kristīgo demokrātu partija (19) un Liberālā partija (16).
Vēlēšanu iznākums varētu kļūt skaidrāks trešdien, kad būs saskaitītas arī ārzemēs dzīvojošo Zviedrijas pilsoņu un pa pastu nosūtītās balsis.
Zviedrijas mediji vēsta, ka pašlaik abus blokus šķir ap 47 000 balsu par labu labējo spēku blokam.
Prognozes par atlikušo balsu sadalījumu gan liecina, ka tas varētu būt labvēlīgs labējiem spēkiem, tādējādi Zviedrijā gaidāma varas maiņa un sociāldemokrāti, kas valdījuši kopš 2014. gada, varētu zaudēt varu.
Visvairāk balsu šajās vēlēšanās saņēmuši tieši sociāldemokrāti (30,5%), kuru līdere Magdalēna Andešsone ir tagadējā Zviedrijas valdības vadītāja.
Taču lielākie ieguvēji ir populistiskā "Zviedrijas demokrātu" partija, kas izvirzījusies otrajā vietā ar 20,6% balsu. Šī partija, kas jau gadiem ilgi vērsusies pret imigrantu pieplūdumu, priekšvēlēšanu kampaņā galveno uzsvaru lika uz noziedzības apkarošanu.
Ja valdību veidos labējo spēku bloks, par reālāko premjera amata kandidātu tiek uzskatīts nevis "Zviedrijas demokrātu" līderis Džimijs Okesons, bet gan Moderātu partijas līderis Ulfs Kristeršons.
Vēl gan nav skaidrs, vai citas labējās partijas patiešām būs ar mieru veidot valdību kopā ar "Zviedrijas demokrātiem", kas iepriekš tika uzskatīti par pārāk radikālu politisko spēku.
Uzrunā saviem atbalstītājiem Kristeršons iepriekš uzsvēra, ka nezina, kādi būs rezultāti, taču ir gatavs darīt visu, ko spēj, lai visas Zviedrijas un visu pilsoņu labā izveidotu jaunu, stabilu valdību.
Kā vēsta laikraksts "Dagens Nyheter", Kristeršons gribētu vadīt valdību, ko veidotu viņa vadītā Moderātu partija un kristīgie demokrāti. Tas nozīmē, ka valdībā nebūtu ne "Zviedrijas demokrātu", ne Liberālās partijas, kas likusi noprast, ka nestrādās tādā valdībā, kuras sastāvā būtu arī "Zviedrijas demokrātu" pārstāvji.
Tādā gadījumā Kristeršons varētu vadīt mazākuma valdību, kam būtu jāpaļaujas uz citu partiju atbalstu balsojumos parlamentā. Taču šāds modelis būtu ļoti apgrūtinošs, jo pie spēku sadalījuma 175:174 pietiktu ar viena deputāta novēršanos, lai koalīcijai vairs nebūtu balsu vairākuma.
