No pirmā acu uzmetiena visas Skandināvijas valstis varētu šķist samērā līdzīgas – cilvēki tur ir diezgan progresīvi, pieraduši pie pārticības un vairāk vai mazāk uzticas savai valdībai. Tas izpaužas arī tagad, Covid-19 pandēmijas laikā.
Vakcinācija palīdz atcelt ierobežojumus
Klausot valdības un veselības ekspertu ieteikumiem, Norvēģijā, Zviedrijā un Dānijā abas potes pret Covid-19 saņēmuši lielākā daļa iedzīvotāju. Tagad šajās valstīs atcelti gandrīz visi epidemioloģiskie ierobežojumi.
Arī pavērojot saslimstības rādītājus, Skandināvijas valstīs koronavīruss vairs neizplatās strauji, situācija ir stabila arī slimnīcās.
Taču ceļš uz šo nosacīto stabilitāti bijis dažāds. Uz ziemeļvalstu fona īpaši izceļas Zviedrija. Pandēmijas sākumā, kad teju visā pasaulē, arī Dānijā un Norvēģijā, ieviesa stingrus ierobežojumus, Zviedrijas valdība nolēma vien sniegt iedzīvotājiem padomus, kā rīkoties: mazgāt rokas, ievērot distanci un palikt mājās. Bet tas, vai šos norādījumus ievērot, palika pašu zviedru ziņā.
Cilvēki ievēroja distancēšanos
“Kad es jautāju latviešiem Zviedrijā, kā viņi izjuta ierobežojumus, viņi saka, ka lielu atšķirību nejuta. Jutās brīvi, pārvietojās, darīja visu, ko gribēja. Protams, uzmanīgāk, nesatikās tik daudz,” LTV raidījumam “Pasaules Panorāma” stāsta latviete Gunta Enerūta, kas Zviedrijā strādā par skolotāju un žurnālisti. Viņa ir Zviedrijas Latviešu apvienības Komunikācijas darba grupas vadītāja.
“Protams, cilvēki ļoti domāja par distancēšanos. Piemēram, devās pastaigās mežā. Uz mazākām taciņām pat veidojās rindas. Es pati to piedzīvoju: cilvēki tā vietā, lai sēdētu mājās, klausīja rekomendācijām vairāk iet ārā, svaigā gaisā.”
Daļai zviedru valsts galvenais epidemiologs Anderss Tegnels un viņa nepatika pret stingriem ierobežojumiem šķita kā saprāta balss aptrakušā pasaulē, bet citi Tegnelu vaino pie simtiem ar Covid-19 saistītu nāvju, ko citkārt, iespējams, varēja novērst.
Ja salīdzina nāves gadījumu skaitu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, Zviedrija tiešām izceļas – tur koronavīrusa upuru bijis daudz vairāk nekā Dānijā un Norvēģijā, kur ierobežojumi tika ieviesti.
Vācu medijs “Deutsche Welle” nesen publicēja pētījumu, kurā apgalvots, ka Zviedrijā varēja novērst līdz pat 38% nāves gadījumu.
Zviedri aizstāv savu stratēģiju
Vienlaikus paši zviedri lielākoties aizstāv savu stratēģiju, skaidrojot, ka Zviedrija nebūt nav sliktākajā situācijā pasaulē, ņemot vērā, ka citviet spēkā bija ļoti stingri ierobežojumi.
Arī aptaujas rāda, ka iedzīvotāji valdības izvēlēto stratēģiju pandēmijas laikā lielākoties vērtē pozitīvi, kā galvenos ieguvumus minot ekonomiskās dzīves nepārtrauktību, kā arī iespēju bērniem turpināt mācības klātienē.
Zviedrijas Latviešu apvienības pārstāve spriež, ka šāda stratēģija bijusi iespējama, jo cilvēki kopumā ir ļoti atbildīgi.
“Mēs ierobežojām sevi. Un tā ir Zviedrijas stratēģija, kas vērsta nevis uz piespiešanu, bet uz rekomendācijām. Man šķiet, ka ar saprātīgiem cilvēkiem tas strādā daudz labāk. Arī jautājumā par tām pašām Covid-19 vakcīnām. Vakcinēšanās netiek uzspiesta, bet gan rekomendēta.”
