Sociāldemokrātu līderis Lefvens, kurš septembrī uzvarēja parlamenta vēlēšanās, sacīja, ka Zviedrija vēlas atbalstīt divu valstu risinājumu Izraēlas un Palestīnas konfliktā.
ASV uz tādu Zviedrijas premjera paziņojumu reaģēja strauji, nodēvējot Palestīnas atzīšanu par priekšlaicīgu, bet palestīnieši apsveica tādu drosmīgu lēmumu un aicināja pārējo ES sekot šim piemēram.
"Divu valstu risinājumam ir nepieciešama savstarpēja atzīšana un griba miermīlīgi pastāvēt līdzās," Lefvens sacīja uzrunā parlamentam, kad stājās Zviedrijas premjera amatā.
Tam vajadzētu notikt, ievērojot "palestīniešu un izraēliešu likumīgās prasības par savām tiesībām un pašnoteikšanos un drošību," viņš piebilda.
Septiņas ES dalībvalstis Austrumeiropā un Vidusjūras reģionā - Bulgārija, Čehija, Kipra, Malta, Polija, Rumānija un Ungārija - jau ir atzinušas Palestīnas valsti. Ārpus ES esošā Islande ir vienīgā Rietumeiropas valsts, kas ir pieņēmusi tādu lēmumu.
Tomēr ASV pauda piesardzību par Zviedrijas pievienošanos šo valstu lokam.
"Uzskatām, ka Palestīnas valsts starptautiska atzīšana ir priekšlaicīga," žurnālistiem sacīja ASV Valsts departamenta preses pārstāve Džena Psaki.
"Mēs noteikti atbalstām Palestīnas valstiskumu, tomēr to var iegūt vienīgi kā sarunu ceļā panāktu iznākumu, galīgā statusa jautājumu atrisinājumu un abu pusu savstarpēju atzīšanu," viņa piebilda.
Izraēlai un Palestīnai, teica Psaki, ir jābūt tām, "kas vienojas par nosacījumiem, uz kādiem tās nākotnē dzīvos blakus viena otrai kā divas valstis".
Zviedrijas jaunā ārlietu ministre Margota Valstrema sabiedriskajai raidsabiedrībai sacīja, ka Zviedrija atrodas "labā kompānijā, jo 130 pasaules valstis jau ir izdarījušas to pašu".
Vismaz 112 valstis ir atzinušas Palestīnas valsti, liecina ziņu aģentūras AFP aprēķins, lai gan palestīnieši vēstī, ka to ir izdarījušas 134 valstis.
Valstrema piebilda, ka lēmums atzīt Palestīnu būtu "nozīmīgs signāls, kas veicinātu.. divu valstu risinājumu".
Augsta ranga palestīniešu pārstāvis sarunās Saebs Erakats norādīja, ka pārējai ES vajadzētu sekot Zviedrijas piemēram.
"Mēs ceram, ka visas Eiropas Savienības valstis pieņems tādu pašu drosmīgu un ievērojamu lēmumu," viņš teica Jordānas upes rietumkrasta galvaspilsētā Rāmmalāhā, piebilstot, ka "nav iemesla neatzīt Palestīnas valsti".
Lefvena Sociāldemokrātu un Zaļās partijas koalīcijas veidotā mazākuma valdība Palestīnas prasības atbalsta vairāk nekā iepriekšējā labēji centriskā valdība.
Sociāldemokrāti, kas ir lielākā partija Zviedrijas parlamentā, savā priekšvēlēšanu manifestā rakstīja, ka "Izraēlas kara noziegumi ir jāizmeklē un Gazas joslas okupācija ir jāatceļ".
Partija piebilda, ka "Zviedrijai un pārējai pasaulei ir aktīvi jāatbalsta [Palestīnas] darbs ceļā uz samierināšanu".
Lefvens neprecizēja, vai lēmums par Palestīnas atzīšanu tiks nodots balsojumam parlamentā. Zviedrijas Ārlietu ministrija nav sniegusi paskaidrojumu, vai tādam lēmumam ir nepieciešams parlamenta apstiprinājums.
Jau vēstīts, ka 2012.gada 29.novembrī ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā ar pārliecinošu balsu vairākumu tika atbalstīta Palestīnas statusa paaugstināšana šajā organizācijā līdz ANO novērotājvalsts statusam. Pirms šī balsojuma Palestīna ANO nebija atzīta valsts, bet tās tautu pārstāvošajai Palestīnas Atbrīvošanas organizācijai bija piešķirts novērotāja statuss. Zviedrija šajā balsojumā atbalstīja statusa maiņu Palestīnai, lai gan pret to iebilda ASV un vairākas citas valstis.
1967.gadā Tuvo Austrumu karā Izraēla sagrāba Jeruzalemes austrumu daļu un vēlāk to anektēja. Ne Palestīna, ne starptautiskā sabiedrība neatzīst Izraēlas suverenitāti pār Austrumjeruzalemi, kuru palestīnieši iecerējuši par savas jaunveidojamās valsts galvaspilsētu. Izraēla visu Jeruzalemi uzskata par savu galvaspilsētu.
