Zviedrijas izglītības ministre: Skolu aizvēršana atstātu ļoti negatīvu ietekmi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Viena no jomām, ko visai pamatīgi ir ietekmējis koronavīruss, ir izglītības sistēma. Daudzās Eiropas Savienības valstīs notiek attālinātā mācīšanās, kas ne vienmēr tiek uzskatīta par efektīvāko mācību vielas apguves veidu. Viena no valstīm, kas skolas ir paturējusi atvērtas, ir Zviedrija, tāpēc šīs valsts izglītības sistēma un zviedru skolēni ir bijuši mazāk ietekmēti. Šādu pārliecību intervijā Latvijas Radio pauda Zviedrijas izglītības ministre Anna Ekstrēma. Lai gan pēc zviedru domām skolu aizvēršana atstātu ļoti negatīvu ietekmi, ministre atzīst – ja situācija kļūtu daudz sliktāka un tas būs nepieciešams, tad valdībai ir šādas rīcības iespēja un tā nekavēsies šādu lēmumu pieņemt.

 

Intervija ar Zviedrijas izglītības ministri Annu Ekstrēmu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Pirmais, ko vēlējos Jums vaicāt – lūdzu raksturojiet, kā Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi Zviedrijas izglītības sistēmu?

Zviedrijas izglītības sistēmu pandēmija ir ietekmējusi. Ļoti ietekmējusi. Jau pirmajā Covid-19 pandēmijas vilnī mēs neaizvērām sākumskolas un pamatskolas, bet mēs aizvērām vidusskolas un augstāko izglītību.  Protams, tas ir ietekmējis skolēnus un izglītības sistēmu. Mēs esam ieviesuši jaunas iespējas izmantot attālinātas mācības pamatskolā. Un arī tas, protams, līdz ar to ir ietekmējis mācības sākumskolā un pamatskolā.

Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, es teiktu, ka Zviedrijas izglītības sistēma un zviedru skolēni ir bijuši mazāk ietekmēti,

nekā tas ir bijis citās Eiropas valstīs, jo skolas esam paturējuši atvērtas.

Kādēļ Zviedrija nolēma paturēt skolas atvērtas?

Mūsu novērtējums bija un ir tāds, ka skolu aizvēršana, īpaši mazākiem bērniem, nebūtu bijis efektīvs pasākums, kas ierobežotu Covid-19 izplatību. Un mēs joprojām uzskatām, ka tas nav efektīvs ierobežojums, kas ļautu apturēt vai samazināt Covid-19 izplatību.

Mēs arī uzskatām, ka skolu slēgšana negatīvi ietekmētu visus skolēnus Zviedrijā.

Īpaši tos skolēnus, kas ir trūcīgi, un tos skolēnus, kas dzīvo trūcīgākās apkaimēs un kuriem skola patiesi ir nepieciešama un varbūt ir nepieciešama vairāk nekā citiem bērniem.

Es gribētu Jums lūgt raksturot, kāda šobrīd ir parasta diena kādā no skolām. Ko es redzētu, ja šodien ierastos kādā no Zviedrijas skolām?

Pie jaunākiem bērniem pirmskolā, sākumskolā un pamatskolā jūs varētu novērot situāciju, kurā ir noteikts limits, cik daudz bērnu vecāku drīkst ienākt skolas telpās. Ja vecāki pavada bērnu uz skolu, tad parasti bērni tiek vesti tikai līdz skolas teritorijas vārtiem un tur tos arī atstāj.

Tāpat jūs redzētu, ka bērni un arī to vecāki regulāri mazgā rokas. Tāpat skolu telpas tiek regulāri tīrītas, un man gribētos teikt, ka tas tiek darīts daudz biežāk, nekā tas notika iepriekš.

Savukārt ēdnīcās jūs neredzētu lielu drūzmēšanos, lielus pūļus. Tas tādēļ, ka bērni ēd dažādās skolas vietās.

Skolēni, piemēram, paņem savu ēdienu un to aiznes uz savu klasi, paēdot tur, pie sava galda.

Tāpat jūs redzētu, ka daudzas mācību stundas norisinās ārpus skolas telpām un īpaši tas attiecas uz fiziskajām nodarbībām. Teju visas fizkultūras stundas notiek ārpus skolas telpām.

Labi, es redzu, ka izmaiņas, protams, ir, bet, kā, piemēram, ar sejas masku valkāšanu?

Ja viņi vēlas, viņi, protams, var valkāt maskas, bet to valkāšana Zviedrijas skolu sistēmā nav noteikta par obligātu. Un ierobežojums Zviedrijā, kas mums ir bijis jau kopš pirmās dienas, pats būtiskākais no visiem ierobežojumiem, ir tas, ka cilvēkam vienmēr ir jāpaliek mājās, pat tad, ja ir novērojami pat visvieglākie simptomi.

Tātad mums ir bijuši un arī būs pietiekami daudz skolotāju un skolēnu, kas nav klātesoši, bet ir palikuši mājās ar šādiem viegliem slimības simptomiem. Līdz ar to jūs varētu novērot to, ka diezgan daudz mācību stundu notiek attālināti.

Un šajos gadījumos mājās atrodas vai nu skolotājs, kas pasniedz savu priekšmetu, piemēram, no savas virtuves, vai arī mājās atrodas atsevišķi skolēni no vairākām klasēm, kas mācību procesā iesaistās un piedalās attālināti.

Tātad būtībā mācības Zviedrijas skolās notiek klātienē, bet var būt atsevišķi izņēmumi?

Likums nosaka, ka mācību procesam ir jānotiek klātienē (face-to-face), bet izņēmumi, kas nemaz nav tik neierasti, ir, ka skolotājs māca no mājām, ja tam ir novērojami viegli slimības simptomi. Tāpat tas ir ar skolēniem, ja tiem ir simptomi. Ir arī jauns noteikums, kas attiecas uz vidusskolu. Lai šie skolēni varētu mācīties un lai novērstu riskus, kas saistīti ar pārblīvētu sabiedrisko transportu, skolēni drīkst mācīties attālināti. Un daudzās vidusskolās mēs esam izveidojuši sava veida rutīnu. Ja tu mācies pirmo gadu, tad visas nodarbības ir klātienē, bet otrajā un trešajā gadā visas teorijas nodarbības ir klātienē katru otro nedēļu un katru otro nedēļu neklātienē.

Tātad ar šo sistēmu mēs esam spējuši samazināt to skolēnu skaitu, kas skolā atrodas vienlaikus, par aptuveni 60%, ja mani neviļ manas matemātikas prasmes.

Kāda ir kārtība, ja ar Covid-19 saslimst kāds no skolēniem klasē vai kāds skolotājs? Vai, piemēram, visai klasei jādodas karantīnā?

Ja tas notiek, tad esam paredzējuši, ka par šiem jautājumiem lēmumu pieņem skolas direktors.

Direktors var pieņemt lēmumu, vai mācību procesu attiecīgajā klasē vai pat visā skolā ir nepieciešams mainīt un pāriet uz mācībām neklātienē.

Tātad tas ir atkarīgs no skolu direktoriem. Mums ir arī jauns regulējums un ierobežojums, kas nosaka – ja kāds no ģimenes ir saslimis ar Covid-19, tad visiem pārējiem ģimenes locekļiem ir jāpaliek mājas karantīnā. Mēs gan esam ieviesuši izņēmumu šajā likumā, nosakot, ka, ja esi pirmsskolas skolēns vai esi skolēns sākumskolā, tu vari doties uz skolu arī tad, ja tavs vecāks atrodas mājās un ir slims ar Covid-19.

Kāds ir Jūsu novērojums, vai Jūs varētu teikt, ka zviedru skolēni un pedagogi jūtas droši,  dodoties uz skolu?

Mēs dzīvojam laikā ar pandēmiju, un es domāju un teiktu, ka neviens zviedrs nejūtas pilnīgi droši un arī neviens eiropietis nejūtas pilnīgi droši. Mēs esam pandēmijas vidū, un tā ietekmē mūs visus. Bet pašlaik mēs esam izjutuši lielu atbalstu no skolēniem, skolotājiem un vecākiem, kas atbalsta lēmumu skolas paturēt atvērtas un kas atbalsta pēc iespējas vairāk mācību stundu īstenot klātienē.

Kas attiecas uz iespējamu skolu slēgšanu, vai Jums un valdībai ir plāns B vai plāns C un tā tālāk, ja situācija tomēr kļūst daudz sliktāka?

Jā, mums šādi plāni ir. Kopš paša marta sākuma mums ir spēkā ārkārtas likumdošana.

Tā dod man kā ministrei un arī manai valdībai iespēju un opciju slēgt atsevišķas skolas pa vienai, slēgt visas skolās lokāli, slēgt visas skolas reģionāli vai slēgt visas skolas visā Zviedrijā.

Tātad mums ir visi nepieciešamie mandāti, ja mums šķistu, ka skolas ir nepieciešams slēgt. Mēs nevēlamies aizvērt skolas, jo mēs jūtam, ka negatīvā ietekme būtu ilgstoša un tā būtu kaitīga. Bet, ja mums to nāksies darīt, tad mēs nevilcināsimies pieņemt šādu lēmumu.

Vai un kā pandēmija līdz šim ir ietekmējusi, varbūt kavējusi kādas reformas Zviedrijas izglītības sistēmā?

Es teiktu, ka tieši pretēji, pandēmija nav kavējusi, bet tā līdz šim ir paātrinājusi Zviedrijas skolu sistēmas digitalizāciju.

Tad varam teikt, ka Zviedrijas skolu sistēma jau pirms pandēmijas lielā mērā bija digitalizēta?

Jā, tā jau bija diezgan digitalizēta. Un viena lieta, par ko esmu ļoti priecīga, ka jau vairākus gadus Zviedrijas skolu sistēmā ir bijis ierasts, ka katram audzēknim ir sava viedierīce. Un tas ir bijis ļoti noderīgi. Katrs skolēns ir apgādāts ar savu viedierīci, un tas ļauj pāriet uz attālinātu mācību procesu daudz, daudz ātrāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti