Aculiecinieki uzskata, ka tā, visdrīzāk ir bijusi zemūdene, kas atradās Stokholmas arhipelāgā. Arī video, ko viņi ir nofilmējuši ar saviem mobilajiem telefoniem, ir skaidri redzams kāds peldošs objekts. Burāšanas skolas vadība par notikušo informēja Zviedrijas Bruņotos spēkus. Viņu pārstāvji analizēja video katrus un iztaujāja jauniešus. Tomēr komentārus par to armija sniegt atsakās.
Bruņoto spēku preses sekretārs Jespers Tengrufs intervijā Zviedrijas Radio ir sacījis, ka viņš nevar atklāt izmeklēšanas rezultātus, jo saskaņā ar likumu šī informācija ir slepena.
Citiem plašsaziņas līdzekļiem viņš vēlāk ir atzinis, ka pēc armijas domām šī, visticamāk, tomēr neesot bijusi zemūdene. Tomēr daži eksperti ir pretējās domās. Bijušais armijas komandieris Nilss-Uve Jansons sacīja, ka skalā starp viens un pieci, kur viens ir pilnīgi droši, bet pieci – noteikti ne, viņš iedotu atzīmi divi.
Vairāki Zviedrijas parlamenta Bruņoto spēku komitejas deputāti ir pārsteigti, ka armijas pārstāvji nav viņus līdz šim informējuši par šo gadījumu. Liberālās partijas deputāts Alans Vidmans ir pieprasījis, lai bruņotie spēki pēc iespējas ātrāk sniegtu viņiem izsmeļošu informāciju.
Turpretī Zviedrijas aizsardzības ministrs Peters Hulkvists ir atteicies komentēt šo gadījumu.
Tā jau nav pirmā reize, kad daudzi Zviedrijā ir satraukti par iespējamo zemūdenes klātbūtni. Pirms aptuveni četriem gadiem Zviedrijas armija pastiprināti meklēja Baltijas jūrā kādu nelielu zemūdeni. Toreiz tika pieļauts, ka tā varētu piederēt Krievijas armijai. Tomēr meklēšanas rezultāti tā arī nav devuši skaidrus rezultātus.
Pēc aukstā kara beigām Zviedrijas militārais budžets tika vairākkārt samazināts. Tomēr pēdējos gados Stokholma ir manījusi savu politiku un ir sākusi no jauna ieguldīt bruņoto spēku attīstībā. Ir pastiprināta arī sadarbība ar NATO dalībvalstīm. Tiek ziņots, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta spējai laicīgi pamanīt un pārtvert ārzemju zemūdenes, kas pietuvojas Zviedrijas krastiem.