Panorāma

Tūkstošiem Ukraiņu bērnu nav reģistrēti izglītības sistēmā

Panorāma

Panorāma

Ministrs: Zviedrijai un Somijai jāpievienojas NATO kopā

Zviedrijas ārlietu ministrs: Zviedrijai un Somijai jāpievienojas NATO kopā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Esmu optimistisks par Zviedrijas procesu ceļā uz NATO," intervijā Latvijas Televīzijai saka Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Bilstrēms, kurš piektdien bija ieradies vizītē Latvijā.

Joprojām turpinās sarunas ar NATO dalībvalsti Turciju, kas patlaban visaktīvāk bloķē Zviedrijas virzīšanos tālāk. Attiecības ar Ankaru saasinājis arī nesenais incidents Stokholmā, kur kāds ekstrēmists pie Turcijas vēstniecības sadedzināja musulmaņu Svētos rakstus – Korānu.

LTV žurnāliste Ina Strazdiņa vaicāja ministram, kā risināt šo spriedzi un vai Zviedrija būtu gatava pieņemt, ka Somija iestātos NATO pirms Zviedrijas.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Ina Strazdiņa: Cik tālu esat savā ceļā uz NATO?

Tobiass Bilstrēms: Runājot par NATO procesu, mēs virzāmies uz priekšu vienmērīgā tempā, un to esam darījuši kopš tā laika, kad pagājušajā vasarā NATO samitā Madridē tika parakstīts trīspusējais memorands starp Zviedriju, Somiju un Turciju.

Un šis memorands paredz noteiktus nosacījumus, kas mums ir jāizpilda, pirms Turcijas parlaments var to ratificēt, un mēs tos izpildām sarunās un diskusijās administratīvā un ministru līmenī. Domāju, ka mēs galu galā redzēsim, ka Turcijā tiks sākts ratifikācijas process. Šobrīd esam ļoti tuvu brīdim, kad esam izpildījuši visus memorandā noteiktos kritērijus.

Kā jūs redzat, kur īsti ir problēma? Kāpēc Turcija un arī Ungārija bremzē jūsu virzīšanos uz priekšu?

Kas attiecas uz Ungāriju, mums tagad ir atklāts un skaidrs premjerministra Viktora Orbana solījums pasaulei, ka Ungārijas ratifikācijas process attiecībā uz Zviedrijas un Somijas pievienošanos sāksies, kad februāra beigās sanāks Ungārijas parlaments.

Savukārt attiecībā uz Turciju nav noslēpums, ka ir bijušas diskusijas par memoranda izpildi, taču tas ir normāli, it īpaši tagad, kad Turcija pāriet priekšvēlēšanu režīmā. Bet no praktiskā viedokļa patiesībā ir atlicis ļoti maz neatrisinātu jautājumu. Kad tas būs izdarīts, vairs nevarētu izvirzīt nekādas citas pretenzijas pret Zviedriju un Somiju.

Nesen Zviedrijā notika incidents, protesti ar Korāna dedzināšanu pie Turcijas vēstniecības, un tas izraisīja daudz diskusiju gan jūsu valstī, gan arī Turcijā. Turcija vainoja Zviedrijas valdību, sakot, ka jūs varējāt apturēt. Kā jūs uz to atbildētu?

Ir divi veidi, kā uz to atbildēt. Zviedrijā ir ļoti liela vārda brīvība, un, ņemot vērā šo situāciju, jā, jums ir tiesības veikt šādu darbību. Bet, to sakot, es kā Zviedrijas valdības pārstāvis, protams, nemaz neaizstāvu šīs darbības. Un mēs esam skaidri pauduši, ka no tām norobežojamies. Tā ir indivīda rīcība.

Tam nav nekāda sakara ar Zviedrijas valsti, un man arī personiski liekas, ka ir nožēlojami dedzināt grāmatas kā tādas, jo uzskatu, ka grāmatas ir jālasa, nevis jādedzina.

Taču mēs pilnībā saprotam, ka par šādu rīcību var rasties aizvainojums musulmaņu valstīs. Taču ir jānodala valsts, kurā darbība tiek veikta, no cilvēkiem, kas dzīvo šajā valstī, un no indivīda, kas to ir izdarījis.

Un vēlreiz es vēlētos uzsvērt, ka tas, protams, ir kaut kas apbēdinošs attiecībā uz NATO procesu, par ko mēs runājām. Bet es neuzskatu, ka tas būs tāds traucēklis, ko mēs nevarēsim pārvarēt.

Izskanējusi versija, ka šis incidents bija provokācija, aiz kuras varētu stāvēt Krievija.

Patlaban es nevēlos ielaisties nekādās spekulācijās. Ar tām ir jānodarbojas attiecīgajiem dienestiem. Ir svarīgi vēlreiz uzsvērt, ka Zviedrijas valdība nekādā veidā neatbalsta Svēto rakstu dedzināšanu, un mēs no tā ļoti skaidri norobežojamies.

Ministra kungs, vai jūs esat optimistiski noskaņots, ka šovasar NATO samitā Viļņā Zviedrija un Somija piedalīsies jau kā alianses dalībvalstis?

Es esmu ļoti optimistisks attiecībā uz procesa virzību, jo, kā jau teicu iepriekš, Zviedrijas parlaments skaidri atbalstīja memorandu, tas ir ļoti skaidrs un atklāts. Slepeno protokolu nav. Ikviens var precīzi redzēt, kādi ir nosacījumi, un es domāju, ka galu galā mēs varēsim ne tikai izpildīt kritērijus, bet arī redzēt, kā Turcijas parlaments to ratificēs.

Protams, tagad ir jānorit vēlēšanu procesam Turcijā. Bet es esmu ļoti optimistisks. Līdz šim 28 no 30 valstīm ir ratificējušas Zviedrijas un Somijas pievienošanos, un esmu diezgan pārliecināts, ka mēs redzēsim, ka atlikušās valstis to izdarīs laikā.

Un visbeidzot Zviedrijā ir ārkārtīgi augsts un stabils atbalsts NATO, un mēs neredzam nekādas svārstības, pat pēdējo notikumu dēļ. Gandrīz gada laikā, kas ir pagājis kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, mēs redzam Zviedrijas iedzīvotāju izpratnes pieaugumu, par to, cik tas ir svarīgi – kļūt par NATO dalībvalsti, cik ātri vien iespējams.

Bet, ja nu tomēr rodas tāda situācija, ka Turcija turpina likt šķēršļus, bet Somijai ļauj iet tālāk, vai jūs pieļaujat, ka Somija varētu pievienoties NATO pirmā un bez jums? Vai redzat tikai kopīgu iestāšanos?

Pirmkārt, tie paziņojumi, kas pēdējā laikā nāk no Helsinkiem šajā jautājumā, ir ļoti pārliecinoši, proti, ka mēs saskatām lielas priekšrocības Zviedrijas un Somijas kopīgam pievienošanās procesam. Mēs kopā iesniedzām pieteikumu un kopā iestāsimies.

Tāpat es vēlos uzsvērt to, ko jau daudzkārt ir teicis mans labs draugs un kolēģis, Somijas ārlietu ministrs Hāvisto, proti, ka šīs pasaules daļas aizstāvēšana bez Zviedrijas un Somijas, abām kā NATO dalībvalstīm, būtu ļoti sarežģīta.

Jo NATO šīs pasaules daļas aizsardzībai lielā mērā ir atkarīga no abu mūsu valstu kļūšanas par NATO dalībvalstīm. Pretējā gadījumā visa plānošanas tiktu apšaubīta, un par to būtu ļoti daudz diskusiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti