Savulaik Liberālā partija rosināja iestāties Eiropas Savienībā, un tas daudziem nepatika. Bet pamazām sabiedrības viedoklis mainījās. Tā uz televīzijas žurnālista jautājumu par nepietiekamo sabiedrības atbalstu Zviedrijas dalībai NATO atbild Liberālās partijas vadītājs Jāns Bjorklunds. Viņš uzsver, ka nu jau 20 gadus Zviedrija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Un, iespējams, ar NATO varētu būt līdzīgi – diskusijās tiktu noslīpēti argumenti, kas novestu pie viena secinājuma, proti, Zviedrijai ir jākļūst par NATO dalībvalsti.
Diskusijas par šo jautājumu Zviedrijā ir kļuvušas manāmi aktīvākas, īpaši pēc incidenta ar nelūgto zemūdeni Stokholmas arhipelāgā.
Laikrakstā "Svenska Dagbladet" lasītākie debašu raksti pēdējās nedēļas laikā ir tieši par NATO tematiku. Jautājums parasti tiek cilāts plašākā kontekstā – kā Zviedrija var stiprināt savas aizsardzības spējas un vai tam ir nepieciešams NATO.
Anna Dālberga no laikraksta „Expressen” Zviedrijas diskusiju raidījumā uzsver – Krievija patiesībā vēlas redzēt stipru Zviedriju. „Pieļauju, ka Krievija vēlas redzēt aktīvas debates par šo jautājumu Zviedrijā. Viņi negrib redzēt drošības vakuumu. Viņuprāt, Baltijā bija drošības vakuums, un tas noveda pie dalības NATO. Būtiskākais Krievijai ir, lai mēs neiestātos NATO. Bet tieši tas mums ir jādara,” sacīja Dālberga.
Tikmēr Karls Rudbeks no reģionālā laikraksta „Sydsvenska Dagbladet” norāda uz alianses vājumu: „Ja Zviedrija iestāsies NATO, tas neko daudz nedos. Francija atbruņojas, Lielbritānija atbruņojas. Un atkal jau ASV ir jāmaksā par visu, un ASV tas sāk apnikt. Visa drošības politika tagad ir ļoti nestabila.”
Sabiedriskā domas pētījumā atklāts, ka arvien pieaug to zviedru skaits, kuri atbalsta dalību NATO.
Šobrīd tie ir jau 40%, kas ir augstākais jelkad sasniegtais rādītājs. Pret dalību NATO ir 42% zviedru, bet 18% nav skaidras nostājas.
Tikmēr valsts īpaši pasūtīts pētījums aicina izskatīt NATO jautājumu politiskā līmenī. To uzsver Jāns Bjorklunds no Liberālās partijas: „Es uzskatu, ka par to tagad ir jādebatē un jādiskutē. Zviedrija daudzu paaudžu laikā kā valsts ir veidota uz neitralitātes politikas pamatiem. Tagad situācija ir mainījusies tik ļoti, ka valsts pasūtīts pētījums secina – ir jāizskata jautājums par dalību NATO. Tāpēc ir jānotiek debatēm par to, nevar būt tā, ka valdība vispār negrib runāt par šo jautājumu.”
Bjorklunds arī uzsver, ka vismaz primāri runa nav par ziemeļvalstu vai Baltijas reģiona drošību. Dalība NATO būtu garantija Zviedrijai. „Tas vairotu pašas Zviedrijas drošību. Tas ir pats svarīgākais šajā kontekstā. Mēs būtu lielākā drošībā. Baltijas valstis šodien pateicas dievam, ka ir iestājušās NATO. No Kremļa skatpunkta varētu teikt, ka Baltijas valstu dalība aliansē vairo spriedzi Baltijas jūras reģionā. Taču Baltijas valstīm šī dalība sniedz lielāku drošību,” sacīja Bjorklunds.
Bjorklunda pārstāvētā Liberālā partija pašlaik gan ir opozīcijā. Pie varas ir sociāldemokrātu kontrolēta valdība, kura atsakās apsvērt Zviedrijas dalību NATO.
Arī NATO pretinieki sabiedriskajā frontē ir aktivizējušies. Novembrī izdota grāmata, kurā septiņpadsmit autori, daudzi no viņiem bijušie politiķi un diplomāti, argumentē pret Zviedrijas iestāšanos NATO. Viens no autoriem, bijušais Zviedrijas vēstnieks Maskavā Svens Hirdmans, jau iepriekš kritizējis pārāk ciešo sadarbību ar NATO.
Telefonintervijā Zviedrijas Radio viņš stāsta – politiķi mūs paslepus ved dziļāk NATO, jo baidās pieņemt tiešu lēmumu: „Šo politiku mēs esam piekopuši 200 gadus, un vairākums zviedru atzīst, ka šī ir bijusi laba pieeja. Mēs netikām ievilkti ne Pirmajā, ne Otrajā pasaules karā, patiesībā arī aukstajā karā mūs neievilka. Atteikties no šādas politikas, kurai ir tik stiprs atbalsts Zviedrijas sabiedrībā – tas ir grūts lēmums politiķiem.”
Tikmēr Krievijas eksperte Elēna Namli Zviedrijas Radio norāda – Krievija jau ir mainījusi savu skatījumu uz Zviedriju: „Agrāk Krievija uzskatīja Zviedriju par neitrālu valsti, kurai var būt svarīga loma Krievijas diplomātiskajās attiecībās ar Eiropu un Rietumiem. Tagad Zviedriju vairāk uztver kā NATO atbalstošu spēlētāju. Uz to skatās kā uz valsti, kura patiesībā jau izvēlējusies savu pusi lielākā konfliktā.”
Jebkurā gadījumā pirms iestāšanās NATO Zviedrijā ir jānotiek referendumam.
