Zviedrija un Somija saņem NATO uzaicinājumu pievienoties aliansei

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

NATO dalībvalstu līderi trešdien samitā Madridē pieņēma lēmumu oficiāli uzaicināt Zviedriju un Somiju kļūt par Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm.

“Šodien mēs esam pieņēmuši lēmumu uzaicināt Somiju un Zviedriju kļūt par NATO dalībvalstīm un vienojāmies parakstīt pievienošanās protokolus,” teikts NATO līderu paziņojumā.

“Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO padarīs tās drošākas, NATO – spēcīgāku un eiroatlantisko reģionu labāk aizsargātu,” uzsver NATO valstu līderi.

Iepriekš bažas radīja Turcijas iebildumi pret abu valstu pievienošanos aliansei, bet otrdien Zviedrija, Somija un Turcija parakstīja trīspusēju vienošanos, kas apstiprina, ka Madrides samitā Turcija atbalstīs ielūgumu Somijai un Zviedrijai kļūt par NATO dalībvalstīm.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēris, ka Zviedrijas un Somijas uzņemšana NATO notiks maksimāli paātrinātā kārtībā.

Lai tas notiktu, vispirms šo lēmumu nepieciešams ratificēt visu 30 NATO dalībvalstu parlamentos. Tas ir svarīgi, jo NATO dibināšanas līgums nosaka: uzbrukums vienai no NATO dalībvalstīm tiktu uzskatīts par uzbrukumu visām.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") sarunā ar aģentūru LETA pauda cerību, ka tuvāko desmit dienu līdz divu nedēļu laikā Ziemeļatlantijas padomes sēdē varētu notikt oficiāla abu valstu pievienošanās protokola parakstīšana, kam sekos ratifikācijas process.

"Visām 30 NATO dalībvalstīm šie līgumi ir jāratificē. Saeima ir gatava ratificēt tos maksimāli ātrā laikā, tomēr ir valstis, kurās ratifikācijas procedūras ir mazliet ilgākas, bet šobrīd, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, nedomāju, ka mēs runājam par gadu, diviem. Es ceru, ka tas notiks ātrāk," sacīja Rinkēvičs.

Somijai ir vairāk nekā 1300 km gara robeža ar Krieviju. Tāpat kā Baltijas valstis, arī Somija savulaik bija daļa no Krievijas impērijas, bet pagājušā gadsimta 40. gados Somijai atšķirībā no Baltijas valstīm izdevās nosargāt savu neatkarību un izvairīties no padomju okupācijas. Ziemas karā Somija nosargāja savu neatkarību, bet zaudēja ap 10% teritorijas.

Zviedrija ir atšķirīgā situācijā, jo ļoti lepojusies ar savu neitralitāti un jau vairāk nekā 200 gadu nav iesaistījusies karos. Zviedrija palika neitrāla gan Pirmā, gan Otrā pasaules kara laikā. Taču pēdējā laikā arī zviedri ir satraukti par savu drošību, jo no Krievijas puses izskanējuši draudi ieņemt stratēģiski svarīgo Gotlandes salu.

KONTEKSTS:

Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO.

18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniegušas pieteikumus dalībai NATO.

Par gaidāmo alianses paplašināšanos pozitīvi izteikusies gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis, taču bažas radīja Turcijas paziņojums, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO.

Latvijas valdība ir atbalstījusi abu valstu pievienošanos aliansei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti