Energokompānijas „Stockholm Exergi” lēmums pilnībā atteikties no ogļu izmantošanas elektrības ražošanā tika pieņemts divus gadus ātrāk, nekā bija plānots. Pēdējā Zviedrijas galvaspilsētas ogļu termoelektrostacija šoziem nemaz netika izmantota. Tā tika turēta gatavībā gadījumā, ja ziema būtu bijusi barga. Tomēr tā kā laika apstākļi ir bijuši visai mēreni, nebija nepieciešams to iedarbināt.
Šis ir būtisks solis, lai Stokholma sasniegtu savu ambiciozo mērķi pēc 20 gadiem kļūt par pilsētu, kas neizmanto fosilos kurināmos. Zviedrijas galvaspilsētas vadība vēlas pilnībā paļauties tikai uz atjaunojamiem un pārstrādātiem energoresursiem.
Līdz ar Zviedriju aprīlī no ogļu izmantošanas elektrības ražošanā atteicās arī Austrija. Tā slēdza pēdējo TEC, kas piegādāja apkuri un elektrību iedzīvotājiem netālu no Grācas pilsētas.
Nevalstisko grupu alianses „Europe Boyond Coal” sniegtā informācija liecina, ka neviena no Baltijas valstīm vairs neizmanto ogles elektroenerģijas ražošanā. Beļģija par atteikšanos no oglēm paziņoja 2016. gadā. Francija, Slovākija, Portugāle, Lielbritānija, Īrija un Itālija plāno šādu soli spert tuvāko piecu gadu laikā. Savukārt Grieķijai, Nīderlandei, Somijai, Dānijai un Ungārijai vēl ir nepieciešami no astoņiem līdz desmit gadiem. Vācija plāno atteikties no oglēm krietni vēlāk – tikai ap 2038. gadu. Bet Polijā šāda diskusija vēl nenotiek.
