Zviedrijā turpinās izskatīt lietu par prāmja «Estonia» vraka filmēšanu

Zviedru kinodokumentālistiem, kuri apsekoja nogrimušā prāmja “Estonia” vraku, būs no jauna jāstājas tiesas priekšā. Apelācijas tiesa Zviedrijā atcēla pirmās instances spriedumu, ar kuru tika konstatēts, ka filmas veidotājus nevar sodīt par mirušo atdusas vietas traucēšanu, jo tajā brīdī viņi atradās starptautiskos ūdeņos un uz vācu kuģa.

Kā zināms, šo kinodokumentālistu atklājumi lika no jauna pārvērtēt prāmja nogrimšanas iemeslus.

Divi zviedru kinodokumentālisti 2019. gadā apsekoja prāmja “Estonia” vraku. Viņu nofilmētajos kadros var redzēt, ka prāmja korpusā ir liels caurums.

Tas lika apšaubīt oficiālo prāmja nogrimšanas versiju un pamudināja Igauniju un Zviedriju pērn no jauna ķerties pie 1994. gadā notikušās katastrofas izmeklēšanas.

Tomēr filmas autoriem par vraka apsekošanu draud līdz diviem gadiem cietumā, jo vairākas Baltijas jūras reģiona valstis, tostarp Zviedrija, ir apstiprinājušas likumus, kas liedz traucēt bojāgājušo prāmja pasažieru atdusas vietu.

KONTEKSTS:

Prāmis "Estonia", kas būvēts 1979./80. gadā, nogrima vētrainā 1994. gada 28. septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz kuģa bija 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Tā bija katastrofa ar lielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.

Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija 1997. gadā secināja, ka prāmis "Estonia" nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ. Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.

2020. gadā, nākot gaismā filmētāju atklājumam par caurumu vraka sānos, Igaunija, Somija un Zviedrija paziņoja, ka veiks jaunu izmeklēšanu.

2021. gada vasarā uz prāmja nogrimšanas vietu vispirms devās Igaunijas, Zviedrijas un Somijas valdību atbalstītā ekspedīcija. Pēc tam izpēti veica arī otra ekspedīcija, kas privāti finansēta ar laikraksta "Postimees" un citu Igaunijas un Zviedrijas sponsoru līdzekļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt