Zviedrijā svētdien notiek parlamenta vēlēšanas, favorītu lomā sociāldemokrāti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Zviedrijā svētdien notiks parlamenta Riksdaga vēlēšanas. Tās aizritēs ļoti trauksmainā laikā, kad Krievija turpina militāro agresiju Ukrainā, bet Eiropa piedzīvo enerģētisko krīzi. Tomēr daudzus zviedrus pirms šīm vēlēšanām visvairāk uztrauc valsts iekšējā drošība un pieaugošais vardarbīgo noziegumu skaits.

Aptaujas liecina, ka visvairāk vēlētāju balsu varētu iegūt pašlaik valdošā Sociāldemokrātiskā partija, tomēr labas izredzes veidot nākamo valdību ir arī labējiem spēkiem.  

Zviedrijā notiek parlamenta vēlēšanas
00:00 / 05:05
Lejuplādēt

Pēdējos astoņus gadus Zviedrijā pie varas ir Sociāldemokrātiskā partija. Līdz 2021. gada novembrim valdību vadīja Stefans Levēns, no kura premjerministra amatu pārņēma Magdalēna Andešsone. Viņas īsajā valdīšanas laikā Zviedrija ir pieredzējusi strauju dzīves dārdzības pieaugumu, bet pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ziemeļvalsts nolēma pievienoties NATO.

Taču ne Krievijas sāktais karš Ukrainā, ne tā izraisītā enerģētikas krīze Eiropā nav galvenie jautājumi, kas pirms vēlēšanām uztrauc vairākumu Zviedrijas iedzīvotāju,

Latvijas Radio sacīja politologs un Ūmeo Universitātes lektors Pēteris Timofejevs.

"Vienā aptaujā kā paši svarīgākie tiek atzīmēti veselības aprūpes sistēmas trūkumi. Vairāk nekā 50% vēlētāju atzīmē, ka tas ir vissvarīgākais jautājums. Citas aptaujas uzrāda, ka zviedrus visvairāk uztrauc iekšlietu jautājumi, tas, ko zviedriski sauc par "likumu un kārtību". Zviedrijā notiek ļoti daudz vardarbīgo noziegumu, kas ir saistīti ar organizētās noziedzības grupējumu savstarpējo izrēķināšanos," stāstīja Timofejevs.

Pēdējos gados Zviedrijā regulāri notiek nāvējošas apšaudes starp konkurējošām bandām. 2022. gadā valstī ar šaujamieročiem ir nogalināti vismaz 1048 cilvēki, kas ir vairāk nekā pērn visa gada laikā. Nereti uzbrukumi notiek gaišā dienas laikā vietās, kur apgrozās daudz cilvēku. Pirms dažām nedēļām Malmē iepirkšanās centrā nošāva vietējā noziedzīgā grupējuma līderi.

Priekšvēlēšanu kampaņā gan kreisās, gan labējās partijas ir solījušas pastiprināt cīņu pret organizētās noziedzības grupējumiem.

Premjere Andešsone nesen izziņoja "nacionālo ofensīvu" pret postu, kas "apdraud visu Zviedriju".

"Tā notiks divās frontēs: pret šaujamieročiem un pret bandām. Pirmkārt, mēs izvērsīsim cīņu pret nelegālajiem šaujamieročiem. Policijai ir jābūt pilnvarām pārmeklēt katru pagrabu, katru dzīvokli un katru automašīnu, kurā noziedzīgie grupējumi var slēpt savus šaujamieročus. Un to varēs darīt bez konkrētām aizdomām par noziegumu," paziņoja Andešsone.

Taču Zviedrijas iedzīvotāju prātus nodarbina arī enerģijas cenu milzīgais pieaugums, augstā inflācija un ekonomikas izaugsmes bremzēšanās.

Zviedrija, pateicoties savām hidroelektrostacijām, atomelektrostacijām un vēja parkiem, nav tik ļoti atkarīga no importētas gāzes kā daudzas citas Eiropas valstis. Taču brīvā tirgus regulēto cenu dēļ arī zviedriem par elektrību un siltumu nākas maksāt daudz vairāk, pastāstīja Pēteris Timofejevs.

"Tas nozīmē, ka ļoti daudzām mājsaimniecībām Zviedrijas dienvidos ir diezgan lielas problēmas samaksāt rēķinus. Tas ir netipiski Zviedrijai, jo šeit elektrības cenas vienmēr ir bijušas diezgan zemas tieši tā iemesla dēļ, ka mēs esam tik ļoti lieli enerģijas ražotāji. Mums, ziemeļos dzīvojošajiem, nekādas problēmas ar elektrību nebūs, bet, kas notiks Dienvidzviedrijā, nav skaidrs," sacīja Ūmeo Universitātes lektors.

Valdošie sociāldemokrāti sola atvēlēt vairāk nekā 90 miljardus kronu jeb 8,4 miljardus eiro, lai kompensētu mājsaimniecībām un uzņēmumiem pieaugošos elektrības un siltuma rēķinus. Savukārt lielākais opozīcijas spēks, konservatīvā Moderātu partija, sola samazināt ienākuma nodokli un kurināmā cenas, kas ģimenēm ar zemākiem ienākumiem ļaušot ietaupīt 24 tūkstošus kronu jeb vairāk nekā 2200 eiro gadā. Moderāti arī sola uzbūvēt jaunu atomelektrostaciju.

Zviedrijas Nacionālais ekonomikas pētījumu institūts norāda, ka nākamajai valdībai būs grūti izpildīt šos partiju solījumus,

jo valsts ekonomikai nākamgad prognozē tikai 0,4% izaugsmi. Savukārt valsts parāda pieaugums palielināti inflāciju un procentu likmes.

Savukārt svētdien notiekošajās vēlēšanās favorīte ir Magdalēna Andešsone un viņas vadītie sociāldemokrāti.

Šonedēļ publicētajās aptaujās nedaudz vairāk kā 50% respondentu atbildēja, ka vēlēšanās gatavojas balsot par kādu no četrām lielākajām kreisi orientētajām partijām – sociāldemokrātiem, Centra partiju, Kreiso partiju vai Zaļo partiju. Tas kreisajiem spēkiem dotu 177 vietas 349 deputātu lielajā parlamentā.

Savukārt par četriem lielākajiem labējiem spēkiem – Moderātu partiju, "Zviedru demokrātiem", Kristīgo demokrātu partiju un Liberālo partiju – gatavojās balsot gandrīz 49% aptaujāto. Šāds rezultāts labējo partiju blokam dotu 172 mandātus.

Zviedrijas politikas analītiķi prognozē spraigu cīņu par uzvaru vēlēšanās, taču norāda, ka nedaudz labākas izredzes veidot nākamo valdību būs sociāldemokrātiem. Savukārt Moderātu līdera Ulfa Kristersona iespējas kļūt par premjeru būs atkarīgas no galēji labējās "Zviedru demokrātu" partijas, kurai pēdējās aptaujās prognozē labākus rezultātus nekā konservatīvajiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti