Zviedrija, saskaroties ar Krievijas draudiem, palielinās aizsardzības spējas

Pēc tam, kad Krievija 2014. gadā iebruka un sagrāba Ukrainai piederošo Krimas pussalu, NATO pastiprināja klātbūtni alianses austrumu flangā. Pēdējos gados ir auguši NATO dalībvalstu ieguldījumi aizsardzībā. Krievijas agresija ir pamudinājusi arī NATO neietilpstošās Eiropas valstis stiprināt savas aizsardzības spējas. Viena no tām ir Zviedrija, kas tuvākajos gados ievērojami palielinās militāro budžetu un karavīru skaitu bruņotajos spēkos.

Zviedrija, saskaroties ar Krievijas draudiem, palielinās aizsardzības spējasUldis Ķezberis

Pēc aukstā kara beigām Zviedrija būtiski samazināja izdevumus aizsardzībai, jo valdīja uzskats, ka valstij nav nopietnu militāru draudu. Šī nostāja mainījās 2014. gadā pēc tam, kad Krievija okupēja un anektēja Krimu un atbalstīja separātistu spēkus karadarbībā Austrumukrainā.

Zviedrija kopā ar Baltijas valstīm un Polija ir to Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, kuras stingri iestājas par to, lai tiktu saglabātas sankcijas pret Krieviju. Savukārt iekšpolitiski ir nostiprinājusies pozīcija, ka Krievija ir drauds Zviedrijai, tāpēc ir nepieciešams strauji palielināt ieguldījumus aizsardzībā.

Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists brīdinājis, ka nevar izslēgt militāru uzbrukumu valstij.

“Mums ir skaidrs, ka Krievija atkal un atkal ir izmantojusi militāru spēku, lai sasniegtu politiskus mērķus. Mēs to esam pieredzējuši Krimā, mēs to esam redzējuši Gruzijā, mēs to redzam Austrumukrainā. Mēs arī redzam, kā Krievija palielina militārās spējas. Mūsu viedoklis saskan ar Baltijas valstu un Ziemeļvalstu nostāju, mums piekrīt arī citi ārvalstu partneri, tāpēc mēs neesam vieni,” Hultkvists sacīja televīzijas kanālam “Euronews”.

Zviedrijas Karaliskās kara zinātņu akadēmijas līdzstrādnieks Juhans Viktorins norāda, ka Eiropā kopumā ir pasliktinājusies drošības situācija, tāpēc Zviedrijai ir attiecīgi jāreaģē.

“Mēs redzam saspīlējumu pie Eiropas dienvidu robežām – karadarbību Lībijā un Sīrijā, nesaskaņas starp Grieķiju un Turciju. Eiropas austrumos ir Ukrainas konflikts un Krima, tagad arī protesti Baltkrievijā. Paaugstināta militārā aktivitāte ir novērojama Baltijas jūrā un arī Arktikā. Tāpēc varam teikt, ka ap Eiropu pieaug saspīlējums. Turklāt dažādas lielvaras šeit izrāda savu militāro gatavību un pārbauda viena otras aizsardzības spējas,” norāda Viktorins.

Zviedrijas valdība oktobrī paziņoja, ka no 2021. līdz 2025. gadam valsts aizsardzībā ieguldīs papildu 27,5 miljardus kronu jeb 2,7 miljardus eiro. Tas nozīmē militārā budžeta pieaugumu par 40%, kāds nav pieredzēts pēdējos 70 gadus.

Nākamajos piecos gados paredzēts palielināt karavīru skaitu no pašreizējiem 60 tūkstošiem līdz vismaz 90 tūkstošiem. Līdz 2025. gadam jauniesaucamo skaitam jāpieaug līdz 8000. Pērn bruņotajos spēkos uzņēma 4000 jaunkareivju. Zviedrija 2010. gadā atteicās no obligātā militārā dienesta, bet 2017. gadā to daļēji atjaunoja.

Neraugoties uz pieaugošajiem draudiem no Krievijas, Zviedrija nedomā par pievienošanos NATO, apgalvo Hultkvists.

“Mums ir ļoti cieša sadarbība ar Ziemeļvalstīm, Apvienoto Karalisti, ASV, Poliju, Vāciju un citām Eiropas valstīm. Mēs rīkojam kopīgus militāros manevrus, mēs gatavojamies kopīgai rīcībai iespējamās krīzes gadījumā. Ja mēs izmainītu savu militārās aizsardzības doktrīnu, tad mēs izmainītu arī kopējo drošības situāciju šajā Eiropas daļā. Raugoties no neitrālas valsts pozīcijām, mēs paaugstinām savu militāro kapacitāti līdz augstākajam līmenim un padziļinām sadarbību ar saviem partneriem. Mūsuprāt, tā ir vislabākā stratēģija mūsu reģionā,” norāda Zviedrijas aizsardzības ministrs.

Krievija, reaģējot uz Zviedrijas paziņojumiem par tās radīto apdraudējumu, paziņojusi, ka Stokholmas pretkrieviskās bailes esot rezultāts spiedienam no NATO. Maskava uzskata, ka NATO, nevis Krievija, radot spriedzi Ziemeļeiropā, kas līdz šim esot bijis viens no visstabilākajiem reģioniem pasaulē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt