Kalnrūpniecības pilsētiņa Kiruna atrodas Zviedrijas ziemeļos, 200 kilometrus aiz polārā loka. Tā ir mājvieta modernākajām dzelzsrūdas raktuvēm pasaulē, un te iegūst 80% no visas Eiropas dzelzsrūdas. Raktuves pašas iesniedzas 1000 metru dziļumā, un tiek plānots, ka tās ies vēl dziļāk – līdz pat 2000 metriem.
Tagad līdzās lielajām dzelzsrūdas iegulām atrastas arī Eiropā lielākās retzemju metālu oksīdu iegulas – tie ir svarīgi izejmateriāli, kas ir būtiski viedtālruņu, elektroauto un vēja turbīnu ražošanai. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, Eiropas ekonomikas digitālās un zaļās pārejas dēļ pieprasījums pēc šim minerāliem līdz 2030. gadam pieaugs piecas reizes.
"Šodien Eiropas Savienība ir pārāk atkarīga no citām valstīm attiecībā uz šiem materiāliem. Daudzi tiek importēti no tādām valstīm kā, piemēram, Krievija un Ķīna. Tam ir jāmainās," sacīja Zviedrijas enerģētikas un rūpniecības ministre Eba Buša.
Raktuvju paplašināšanās līdz šim jau ir satricinājusi virszemē esošo pilsētiņu vārda vistiešākajā nozīmē. Virsmas nestabilitāte un plaisu rašanās mājās likusi pieņemt lēmumu par ciemata pārcelšanu trīs kilometrus uz austrumiem.
"Šīs iegulas nav pilnībā saistītas ar esošajām raktuvēm, tās atrodas uz ziemeļaustrumiem no Kirunas galvenajām raktuvēm. Nākamais solis būs – saprast iegūšanas metodes, un tad redzēsim, vai būs kāda ietekme uz zemes virsmu. Bet tas nāks ar laiku," norādīja Zviedrijas dzelzsrūdas ieguvēja LKAB prezidents Jans Mostrems.
Pilsētplānotājiem šī ir unikāla iespēja – izveidot pilsētu no jauna. Pirms 18 gadiem pieņemtais lēmums pārcelt visu Kirunas pilsētas centru jau daļēji īstenots.
"Tie, kam bija mājas celtas sešdesmitajos gados, tagad var dabūt jaunu. Protams, stils var atšķirties, bet standarti parasti ir labāki. Protams, var būt tā, ka paies vēl pāris desmitgades, pirms pilsēta iedzīvojas un jūtas mājīgi," sacīja Kirunas pašvaldības satiksmes plānotājs Timo Sārensilta.
Tiem, kuru mājas ir apdraudētas, kalnrūpniecības kompānija uzceļ jaunas. Dažas ēkas, piemēram, unikālā koka baznīca, pārvietota un nevis pa daļām, bet vesela. Kā pirmie uz jauno Kirunu pārcēlās pilsētiņas dome, tam sekoja veikaliņi un pamazām arī cilvēki. Pagaidām gan jaunais centrs vēl ir pustukšs.
"Manuprāt, vairumam cilvēku patīk. Protams, tie, kas te dzīvojuši ļoti ilgi, jūtas mazliet skumji par šo," atzina Kirunas iedzīvotājs Hanss Ulanders.
"Attiecībā uz dabu – šī ir labākā vieta, kur dzīvot. Tā ir nepārspējama. Bet attiecībā uz bērnu dzemdēšanu un pārbaudēm grūtniecības laikā – tā ir problēma. Mums tā bija – tāpēc arī pārcēlāmies uz dienvidiem," norādīja bijušais Kirunas iedzīvotājs Jakobs Ulanders.
Vietējie zviedri neprotestē pret raktuvju paplašināšos, kas te ir lielākais darba devējs un apmaksā arī pilsētas pārvietošanu. Taču Zviedrijas sāmu asociācija ir nikna par plāniem atvērt vēl vienu raktuvi apkārtnē.
Ja nebūtu raktuvju – nebūtu ne jaunās, ne vecās Kirunas – tā teic vietējie.
