Video ir publicēts Zviedrijas Radio mājaslapā.
“Video redzami lielāki bojājumi, nekā es biju gaidījis, un izskatās, ka metāla plāksnes ir izliekušās uz āru,” vēsta inženierzinātņu profesors Anderss Ulfvarsons.
Sprāgstvielu pēdas netika atrastas
Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas pārvalde gan neuzskata, ka prāmja “Estonia” bojājumi varētu būt radušies sprādziena rezultātā. Kā zināms, viena no sazvērestības teorijām, kas saistīta ar “Estonia” nogrimšanu, apgalvo, ka prāmis ir nogrimis mērķtiecīgi sarīkota sprādziena rezultātā.
Izmeklēšanas pārvaldes direktora vietnieks Jonass Bekstrands norāda, ka 90. gados no vraka tika paņemti paraugi, lai meklētu iespējamās sprāgstvielu pēdas, bet nekādas spridzekļu paliekas netika atrastas.
Otrdien apritēja 27 gadi kopš 1994. gada 28. septembrī notikušās prāmja "Estonia" katastrofas. Tallinā pie upuru piemiņas memoriāla pulcējās viņu tuvinieki.
“Vakar biju kapsētā. Gribēju, lai būtu stundā, kad prāmis izbrauca no Tallinas ostas, būtu aizdegusi svecītes par meitu. Viņa palika tur..." stāsta Silvi Keldera, kas "Estonia" katastrofā zaudēja meitu.
Izmeklēšana turpinās
Šovasar katastrofas vietā atkal sāka izmeklēt prāmja nogrimšanas apstākļus, jo par sākotnējiem secinājumiem radušās šaubas. Vienlaikus norit gan oficiālā, gan privātā – upuru tuvinieku organizētā izmeklēšana.
Oficiālā izmeklēšana tika atsākta pēc zviedru dokumentālas filmas publicēšanas, kurā kuģa sānos redzams četrus metrus plats caurums, raisot šaubas par oficiālās izmeklēšanas atzinumiem.
Paralēli oficiālajai izmeklēšanai savu privāto šomēnes sāka arī upuru tuvinieki, izmantojot zemūdens robotus. Šo izmeklēšanu finansē Igaunijas mediju uzņēmums "Postimees Grupp".
Valdības uz laiku ir atļāvušas īstenot zemūdens darbus prāmja nogrimšanas vietā, kas ir pasludināta par upuru pēdējo atdusas vietu.
"Kur ir mūsu sirdsmiers? Mēs neesam samierinājušies. Kāpēc maniem mazbērniem vajadzēja izaugt bez mātes? Es viņiem atdevu visu, ko varēju, bet neviens nevar dot to, ko māte dod saviem bērniem," secina Silvi Keldera.
KONTEKSTS:
Prāmis "Estonia", kas būvēts 1979./80. gadā, nogrima vētrainā 1994. gada 28. septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz kuģa bija 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.
Tā bija katastrofa ar lielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.
Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija 1997. gadā secināja, ka prāmis "Estonia" nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ. Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.
2020. gadā, nākot gaismā filmētāju atklājumam par caurumu vraka sānos, Igaunija, Somija un Zviedrija paziņoja, ka veiks jaunu izmeklēšanu.
