Praksē pagaidu uzturēšanās atļaujas ir norma jau kopš 2016. gada, kad Zviedrija pieņēma pagaidu likumu.
Tā bija reakcija uz migrācijas krīzi 2015. gadā, kad Zviedrija uzņēma vairāk nekā 160 000 patvēruma meklētājus. Proporcionāli attiecībā pret valsts iedzīvotāju skaitu tas lielākais skaits Eiropas Savienībā (ES).
Būs jāprot zviedru valoda
Bija plānots, ka pagaidu noteikumi paliks spēkā tikai trīs gadus, bet to termiņš tika pagarināts. Pašreiz tie ir spēkā līdz šā gada vasarai.
Zviedrijas politiskajām partijām nenācās viegli vienoties par ilgtermiņa risinājumu.
Likumprojekts paredz piešķirt bēgļiem uzturēšanās atļaujas uz trim gadiem, un personām, kas nekvalificējas šīm atļaujām, bet kam acīmredzami nepieciešama aizsardzība, paredzēts piešķirt uzturēšanās atļaujas uz 13 mēnešiem. Abos gadījumos atļaujas būs iespējams pagarināt.
Pēc trim gadiem cilvēkiem būs iespējams pieteikties uz pastāvīgu uzturēšanās atļauju, bet būs jāatbilst vairākām prasībām, tostarp jārunā zviedru valodā un jāspēj sevi uzturēt. Tiks arī pārbaudīts, vai persona nav iepriekš sodīta.
"Pamatnoteikumi ir saskaņā ar vairumu citu ES valstu noteikumiem," sacīja Zviedrijas tieslietu ministrs Morgans Johansons.
Integrācijas grūtības
Likumprojekts arī nosaka, ka personai jāspēj apgādāt savus ģimenes locekļus, ja tiek prasīta ģimenes apvienošanās. Daudzi nosacījumi ir līdzīgi tiem, kas jau iekļauti pagaidu likumā, bet kopumā tie būs stingrāki nekā iepriekšējā likumā.
Johansons norādīja, ka pirms pagaidu likuma pieņemšanas 12% patvēruma meklētāju, kas ieradās ES, devās uz Zviedriju, bet tagad to dara vairs tikai 3%.
Laikā no 2010. gada līdz 2019. gadam Zviedrija piešķīra patvērumu un atļāva ģimeņu apvienošanos vairāk nekā 400 000 cilvēku.
Taču Zviedrijai nācies grūti integrēt daudzus no imigrantiem, un ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju vidū ir daudz lielāks bezdarbs.
Jaunais likumprojekts, ja parlaments to apstiprinās, stāsies spēkā jūlijā.
