26 rietumvalstu aizsardzības ministru konferencē Dānijas galvaspilsētā tika noteikti trīs galvenie virzieni ilgtermiņa atbalstam Ukrainai. Zviedrija, kas piešķīrusi 120 instruktorus Ukrainas karavīru apmācīšanai, arī varētu ražot ieročus Ukrainai.
Ukrainas donoru konferencē Kopenhāgenā, kurā piedalījās 26 valstis, tika apsolīti kopumā 1,5 miljardi eiro Kijivas spēku apmācībai un aprīkojumam.
Apvienotā Karaliste veidos fondu, lai savāktu finansējumu ieroču ražošanas palielināšanai, savukārt Polija, Slovākija un Čehija apņēmās paplašināt artilērijas sistēmu, munīcijas un cita aprīkojuma ražošanu. Vairākas valstis, tai skaitā Dānija arī ir gatavas atbalstīt Lielbritānijas vadīto Ukrainas karavīru apmācības operāciju "InterFlex".
Konferencē piedalījās arī Latvijas valsts aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!"), kurš uzsvēra, ka konkrētais konferences pienesums bija gan papildu finanšu atbalsta piešķiršana, gan spēju salīdzināšana starp valstīm, kuras var ražot un koordinēt nepieciešamā bruņojuma piegādes. Arī Latvija turpinās apmācīt Ukrainas karavīrus.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
