Krievijas militāro draudu pieaugums Zviedrijā no jauna ir aktualizējis diskusiju par to, vai valstij vajadzētu pievienoties NATO. Līdzīga diskusija pēdējā laikā notiek arī Zviedrijas kaimiņvalstī Somijā.
Krievijas raķetes Kaļiņingradā
Zviedrijas bruņoto spēku vadība šonedēļ paziņoja, ka pastiprinās karavīru klātbūtni atsevišķos valsts reģionos, bet visuzskatāmākā tā būšot Gotlandes salā.
Salas lielākās pilsētas Visbijas lidostā un ostā, kā arī ielās patrulē desmitiem bruņotu karavīru, pilsētā ir izvietoti arī desmit bruņutransportieri.
Gotlande atrodas tikai nedaudz vairāk kā 300 kilometrus no Kaļiņingradas, kur Krievija ir izvietojusi tuvas darbības rādiusa ballistiskās raķetes “Iskander”.
Zviedrija arī paziņoja, ka Krievija šonedēļ uz Baltijas jūru ir nosūtījusi vairākus desantkuģus.
Zviedrija militārās klātbūtnes pastiprināšanu Gotlandē pamatojusi ar saspīlēto situāciju starp Krieviju un Ukrainu.
Stratēģiski svarīga sala
Zviedrijas armijas ģenerālleitnants Leifs Klāsons norādīja, ka “tas obligāti nenozīmē paaugstinātu draudu līmeni”, tomēr valsts vēloties “pielāgoties valdošajai situācijai”.
Savukārt Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists papildu karavīru nosūtīšanu uz Gotlandi pamatoja ar salas stratēģisko nozīmi.
“Tam, kurš kontrolē Gotlandi, ir liela ietekme Baltijas jūrā. Ja to ieņem naidīgas valsts karaspēks, tad tas skar Zviedriju, Somiju un visu Baltiju. Tāpēc Gotlandei un citām Baltijas jūras salām ir svarīga loma,” ministrs sacīja intervijā Zviedrijas Radio.
Pēc aukstā kara beigām Zviedrija bija ievērojami samazinājusi militāros izdevumus, kā arī izveda no Gotlandes tur dislocētos karavīrus.
Pēc Krievijas 2014. gadā īstenotās Krimas okupācijas un iebrukuma Ukrainas austrumos Zviedrija ievērojami palielināja militāros izdevumus, atjaunoja obligāto militāro dienestu, bet Gotlandē atkal izvietoja armijas vienību.
Zviedrija nav NATO dalībvalsts, bet cieši sadarbojas ar aliansi.
Zviedrija un Somija apsver iespēju pievienoties NATO
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova decembra beigās paziņoja, ka Zviedrijas un Somijas uzņemšanai NATO “būtu nopietnas militāras un politiskas sekas, kas prasītu adekvātus soļus no Krievijas puses”.
Zviedrijas un Somijas amatpersonas uz šiem Krievijas draudiem atbildēja, ka nevienam citam nebūs tiesību izlemt par to, vai abas valstis varēs pievienoties kādai aliansei.
Zviedrija oficiāli ir nostiprinājusi neitrālas valsts statusu, taču kopš 2014. gada valsts iedzīvotāju vidū ir pieaudzis atbalsts idejai par Zviedrijas pievienošanos NATO.
Pērn janvārī publicētā aptaujā 33% Zviedrijas iedzīvotāju atbalstīja iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē, bet 35% bija pret to. Salīdzinājumam, 2016. gadā līdzīgā aptaujā 50% respondentu iebilda pret Zviedrijas dalību NATO.
Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens intervijā Somijas sabiedriskajam medijam “Yle” sacīja, ka gadījumā, ja Zviedrija un Somija izteiktu oficiālu vēlmi iestāties NATO, abas valstis tiktu uzņemtas paātrinātā kārtībā.
