Kristersona piedāvājums bija veidot mazākuma valdību ar centriski labējiem moderātiem un kristīgajiem demokrātiem, bet tās izveidei pietrūka 21 balss. Pretinieki apgalvo, ka šāda valdība būtu devusi lielāku ietekmi galēji labējiem Zviedrijas demokrātiem, jo mazākuma valdībai būtu nepieciešams citu partiju atbalsts.
Lai meklētu izeju no strupceļa, parlamenta spīkers vēl turpinās sarunas ar visām partijām, izņemot Zviedrijas demokrātus, kurus neviens negrib ņemt valdībā. Tomēr, ja parlaments premjera piedāvājumus noraidīs trīs reizes, būs jāizsludina jaunas vēlēšanas.
Eksperti lēš, ka nākamā iespēja mēģināt izveidot valdību tiks dota līdzšinējam premjeram Stēfanam Levēnam vai Centra partijas līderei Anijai Lufai.
KONTEKSTS:
Zviedrijas parlamenta vēlēšanās kreisais bloks, kurā galvenais spēks ir sociāldemokrāti, un centriski labējo partiju savienība saņēma līdzīgu balsu skaitu un līdzīgu mandātu skaitu. Tāpēc eksperti norādīja, ka sarunas par jaunās valdības veidošanu būs ļoti sarežģītas, un netiek izslēgta pat ārkārtas vēlēšanu iespēja.
Vispirms valdības veidošana tika uzticēta moderātu līderim Kristersonam, bet pēc viņa neveiksmes - līdzšinējam premjerministram Stēfanam Levēnam. Viņa vadītajiem sociāldemokrātiem un to sabiedrotajiem nav vairākums jaunievēlētajā parlamentā, un pēc divu nedēļu sarunām viņš no šī mandāta atteicās.
