Ceremonija notiks balvas dibinātāja Alfrēda Nobela nāves gadadienā, bet 22 gaismas objekti izveidoti jau pirms nedēļas. Starp tiem ir "viļņu lauka" šūpoles Kārļa XII laukumā, kā arī DNS un asins šūnu projekcijas uz rātsnama fasādes.
Rīkotāji uzsver, ka mēģina zinātni "ienest" sabiedrībā. Mūsdienās esot aizmirsts, ka daudzas pašsaprotamas lietas, piemēram LED gaismas, prasīja lielus zinātnieku pūliņus, un tie saņēmuši prestižo balvu.
Līdzīgs uzdevums ir Nobela prēmijas muzejam, kas sarīkojis izstādi par cilvēces mūžīgās dzīves tēmu. Mākslinieki interpretēja zinātnieku, rakstnieku, politisko darbinieku, tai skaitā Marijas Kirī, Desmonda Tutu un Kadzuo Išiguro darbus. Apmeklētājiem ir iespēja sēsties pie dažu slavenāko laureātu, arī Alberta Einšteina, rakstāmgalda, lai pārdomātu, kas viņus iedvesmoja.
"Bijušie Nobela prēmijas laureāti pat gadu desmitus pēc savas nāves ir nozīmīgi, risinot pašreizējos cilvēces izaicinājumus," uzsvēra izstādes rīkotāji.
