Zviedrija nikna uz PVO par tās ierindošanu starp Covid-19 pastiprināta riska valstīm

Zviedrija ir neapmierināta ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) lēmumu ierindot to starp Eiropas valstīm, kurās ar jaunu sparu varētu uzliesmot koronavīruss Covid-19. Zviedru galvenais epidemiologs apgalvo, ka patiesībā situācija valstī uzlabojoties. Tikmēr Zviedrijas iedzīvotāju vidū pieaug neapmierinātība ar valsts izvēlēto stratēģiju cīņā ar vīrusu.

Zviedrija nikna uz PVO par tās ierindošanu starp Covid-19 pastiprināta riska valstīmUldis Ķezberis

    Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas birojs ceturtdien, 25. jūnijā, publicēja sarakstu ar 11 valstīm, kurās pēdējo divu nedēļu laikā Covid-19 inficēto skaita pieaugums bijis tik straujš, ka tas varot novest pie jauna vīrusa uzliesmojuma. Organizācija brīdina, ka gadījumā, ja šīs valstis nerīkosies, tad to veselības aprūpes sistēmas vēlreiz var piedzīvot totālu pārslodzi.

    Nosaukto valstu vidū līdzas Zviedrijai ir arī Moldova, Ziemeļmaķedonija, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Ukraina, Kosova, Armēnija, Azerbaidžāna un Centrālāzijas valstis Kirgizstāna un Kazahstāna.

    Saskaņā ar PVO datiem Zviedrijā pēdējo 14 dienu laikā vidējais koronavīrusa inficēto skaits ir 155 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Eiropas valstu vidū augstāki inficēšanās rādītāji ir tikai Armēnijā.

    Zviedrijas galvenais epidemiologs Anderss Tegnells paziņoja, ka PVO ir nepareizi interpretējusi Zviedrijas sniegtos datus. Eksperts apgalvo, ka Zviedrijā inficēšanās gadījumu skaits pieaug, jo valstī veic daudz vairāk testu nekā iepriekš.

    Tegnells norāda, ka

    arī intensīvajā aprūpē uzņemto koronavīrusa pacientu skaits esot neliels.

    Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūra ziņo, ka šomēnes ik dienu slimnīcu intensīvās aprūpes nodaļās nonāk vidēji desmit Covid-19 pacientu. Salīdzinājumam – aprīlī tie bija vidēji 50. Samazinoties arī ar koronavīrusu saistīto nāves gadījumu skaits.

    Zviedrija uz koronavīrusa epidēmiju reaģēja ļoti atšķirīgi no citām Eiropas valstīm. Ziemeļvalstī nebija spēkā plaši pārvietošanās ierobežojumi, turpināja darboties skolas un kafejnīcas. Taču plaša pulcēšanās bija aizliegta, un vairums zviedru ievēroja sociālo distancēšanos.

    Šomēnes tikai 45% zviedru pozitīvi novērtē valsts rīcību cīņā pret Covid-19, liecina aptauja, ko piektdien, 26. jūnijā, publicēja laikraksts “Dagens Nyheter”. Vēl aprīlī tā domāja 56% respondentu.

    Piemēram, Stokholmas iedzīvotājs Murads uzskata, ka valdībai bija jārīkojas stingrāk, lai ierobežotu vīrusa izplatību. “Ja raugāmies no ekonomiskās perspektīvas, tad valdības rīcība bija laba. Bet, ja lūkojamies no iedzīvotāju perspektīvas, tad varēja rīkoties labāk – noteikt stingrākus ierobežojumus un veikt vairāk testu.

     Iedzīvotājiem ir tiesības būt dusmīgiem uz valdību, jo tā netika galā.

    Viņi varēja vismaz uz pusi samazināt mirušo skaitu un diagnosticēt koronavīrusu daudz lielākam skaitam cilvēku,” vīrietis sacīja ziņu aģentūrai “Ruptly”.

    Līdz šim Zviedrijā ar Covid-19 inficējušies vairāk nekā 65 tūkstoši cilvēku, bet no vīrusa izraisītām komplikācijām miruši vismaz 5280.

    KONTEKSTS:

    Pasaules Veselības organizācija šonedēļ aicinājusi Eiropā nezaudēt modrību un turpināt cīņu ar Covid-19.  Daudzas valstis mazina noteiktos ierobežojumus, un tas rada jauna pandēmijas uzliesmojuma risku.

    Jaunais koronavīruss sāka izplatīties 2019. gada nogalē Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka vīrusa izraisītā slimība Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. 

     

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti