Valdība, kuras mērķis ir samazināt imigrāciju Zviedrijā, paziņoja, ka valstij ir vairāk jāiegulda informācijas operācijās ārvalstīs.
Kampaņa ietvers mērķtiecīgu komunikāciju ar ārvalstu redakcijām un ziņu aģentūrām, kā arī ārvalstu vēstniecībām Zviedrijā.
"Šī valdība citstarp tika ievēlēta, pamatojoties uz mandātu radīt paradigmas maiņu migrācijas politikā. Tas prasa daudzas būtiskas izmaiņas," preses konferencē paziņoja Stenergarda.
Zviedrijas valdību veido moderāti, kristīgie demokrāti un liberāļi, paļaujoties uz Zviedrijas Demokrātu parlamentāro atbalstu. Partijas vienojušās reformēt valsts migrācijas politiku.
Stenergarda uzskata, ka plašāka informācijas pieejamība varētu atturēt ierasties Zviedrijā cilvēkus, kuriem nav pamata aizsardzības saņemšanai šajā valstī, un mazināt ciešanas, ko rada nelegālā imigrācija.
Viņasprāt, plašāka informācijas pieejamība arī palīdzēs kliedēt uzskatu, ka Zviedrija piedāvā dāsnus pabalstus imigrantiem.
"Cilvēki bieži ir labi informēti, un ir iemesls, kāpēc 2015. gadā 163 000 cilvēku ceļoja pāri Eiropai uz mazo, auksto Zviedriju ziemeļos. Tas bija tāpēc, ka viņi zināja, ka pastāv dāsnāki noteikumi," norādīja Stenergarda.
Kopš 2016. gada Zviedrijā, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 10 miljonus, vidēji ieradušies 121 000 imigrantu gadā. Statistikas biroja dati liecina, ka 2021. gadā jau 20% valsts iedzīvotāju bija dzimuši ārvalstīs.